Izstāde “Rūdolfs Pērle. TEIKSMAINO SAPŅU PASAULES DĀRZNIEKS”
Smiltenes novada muzejā (Mēru muižā). 09.05. – 30.11.2025.
Rūdolfa Pērles daiļrade saistāma ar simbolisma virzienu. Tiek apgalvots, ka viņš ir vienīgais īstais simbolists latviešu mākslā, katrā ziņā – spilgtākais. Pērles ainavu zīmējumos, eļļas un akvareļa gleznojumos dominē savdabīgi mistisku, fantastisku tēlu un nereālu formu pasaule, kas iegūst simboliem pilnu ainavu aprises.
Smiltenes novada muzejā Mēru muižā apskatāmas divdesmit deviņas Rūdolfa Pērles darbu digitālas kopijas, kuru oriģināli ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. Darbi aptver visus Rūdolfa Pērles daiļrades un dzīves posmus, kā arī uzskatāmi parāda viņa plašo māksliniecisko izteiksmes līdzekļus un izmantotās tehnikas.
Ievērojamais Latvijas simbolistiskās ainavas gleznotājs piedzima Mēru muižā (toreiz Valkas apriņķis, tagad – Smiltenes novads) tieši pirms 150 gadiem 1875. gada 9. maijā (27. aprīlī pēc vecā stila) kalēja Jēkaba un mājsaimnieces Līzes ģimenē kā septītais bērns un tepat pavadīja arī savas agrīnās bērnības gadus. Vēlāk, ap 1890. gadu, ģimene pārcēlās uz Aumeisteriem, kur māsas Minnas vīrs Edvards Jozuus bija skolotājs Aumeisteru draudzes skolā.
Dzīves līkloči Rūdolfu Pērli veda pa dažādiem ceļiem, tomēr mākslinieka talants spilgti izpaudās jau dārznieka mācekļa gados Kārļu muižā, gan vēlāk jau Pēterburgas dzīves periodā, kad iztiku nācās pelnīt gumijas fabrikā “Treugoļņik”.
Pērles ainavu zīmējumos, eļļas un akvareļa gleznojumos dominē savdabīgi rēgainu, fantastisku tēlu un nereālu formu pasaule. Gan Pirmais pasaules karš, gan darbs gumijas fabrikā atstāja mākslinieka darbos tumšo, trauksmaino un skarbo dzīves puses atainojumu, kamēr pasaku, mitoloģijas simbolu un dabas attēlojums Rūdolfa Pērles darbos rada romantizētas ainavas teiksmaino un sapņaino auru.
Rūdolfs Pērle nekad neaizmirsa savu dzimto pusi, un tās skaistums atainojas ainavu zīmējumos kā maiga, laukam pāri ejoša dvesma, kas pieskārusies zemei ar zīmuļa krāsām, pretstatā klinšu skarbajai varenībai, kuru apveidi neizdzēšami palika mākslinieka atmiņā pēc darba komandējumiem uz Aizkaukāza dienvidu fronti.
Savukārt no mātes mantoto mīlestību uz ziediem Rūdolfs Pērle atstājis puķu akvareļos, par kuriem saņēma visaugstāko tā laika Pēterburgas mākslas kritiķu novērtējumu. Latviešu 20. gadsimta sākuma mākslā neatradīsim nevienu citu gleznotāju, kuru tā saistītu ziedu netverami fantastiskās formas, maigā krāsainība. Laikabiedri viņu uzskatīja par nākamo spēcīgāko šajā tehnikā pēc 19. gadsimta meistara Kārļa Hūna.
Mūža pēdējā laika darbos izskan gaišāks skatījums uz dzīvi – kā apliecinājums, ka bezcerība mijusies ar optimismu, depresija – ar drošāku skatu nākotnē, bet pēdējos dzīves mēnešus mākslinieks pavadīja, ciešot lielas sāpes no apendicīta komplikācijām, tomēr strādāja līdz pēdējam brīdim, un 1917. gada februārī, īsi pirms braukšanas uz slimnīcu, pabeidza gleznot simbolisko darbu “Saules dēli karā jāja”, taču tā, kā arī vairāku citu gleznu un zīmējumu atrašanās vieta nav zināma. Pēc viņa nāves no gaišā sirsnīgā cilvēka atvadījās daudzi viņa kolēģi, Rūdolfu Pērli apbedīja Jēzus baznīcā, bet vēlāk, 1921. gadā, viņa mirstīgās atliekas atveda uz Latviju un pārapbedīja Aumeisteru kapos, un 1924. gadā atklāja pēc Burkarda Dzeņa projekta darināto divarpus metrus augsto granīta pieminekli ar ovālu Rūdolfa Pērles portretu bronzā. Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un privātās kolekcijās.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.
Sagatavoja: Vita Blate, Smiltenes novada muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja