Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) Latvijā ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā, lai aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību - retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus, dendroloģiskos stādījumus un dižkokus, kā arī sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
Atkarībā no teritoriju izveides un aizsardzības mērķiem, ĪADT iedala astoņās aizsargājamo teritoriju kategorijās: nacionālais parks, biosfēras rezervāts, dabas parks, aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegums, dabas rezervāts, dabas piemineklis (aleja, dendroloģisks stādījums, ģeoloģisks vai ģeomorfoloģisks objekts), aizsargājama jūras teritorija.
Smiltenes novadā aizsargājamie dabas liegumi
Dabas liegums parasti ir cilvēku maz pārveidota vai dabiska teritorija ar retām vai izzūdošām sugām un biotopiem, kurā nav ievērojama cilvēka darbība vai klātbūtne, un kur dominē dabiskie spēki un procesi. ES aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000 iekļauti 239 dabas liegumi. Dabas liegumi Smiltens novada teritorijā, to robežas noteiktas 2023. gada 21. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.674 “Noteikumi par dabas liegumiem” pielikumos.
- Ašu purvs, Apes pagasts – teritorijas izveidota, lai saglabātu divus biotopus: pārejas purvu un purvainus mežus ap to, augu sugas - lēzeļa lipares un purva sūnenes atradnes. Teritroijā ir klajš pārejas un zāļu purvs, kas izveidojies aizaugot ezeram. Purvu ietver purvains priežu mežs, kā arī nosusināti priežu un jaukto koku meži. Sastopamas bagātīgas gada staipekņa audzes.
- Gaujienas priedes, Gaujienas pagasts – nozīmīga teritorija boreālo mežu aizsardzībai. Sastopamas150-180 gadu vecas priežu audzes. Teritorijā konstatētas tādas aizsargājamo putnu sugas kā melnā dzilna, pelēkā dzilna, sila cīrulis.
- Launkalne, Launkalnes pagasts – teritorija izveidota retu bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai.
- Lepuru purvs, Gaujienas pagasts – austrumu tipa augstais purvs, kurā sastopama ārkausa kasandra. Perifērijā - pārejas purvi. Purvu ietver purvaini priežu meži, bet uz minerālsalas purvā - veci priežu meži. Teritorijā konstatētas vairākas ES Biotopu un Putnu direktīvu sugas.
- Melnsalas purvs, Gaujienas pagasts – nozīmīga teritorija augsto purvu aizsardzībai. Austrumu tipa augstais purvs ar ārkausa kasandru, ko ietver purvains mežs. Purva malās pārejas purvu fragmenti. Uz purva minerālsalām jaukti platlapu koku meži. Purva tuvākajā apkārtnē augošie meži ar ievērojamu platlapu (liepu, ošu) koku līdzdalību un ļoti retām augu sugām, piemēram, strīpaino ūdenszāli (viena no 3 atradnēm Latvijā).
- Melnupes meži, Trapenes pagasts – teritorija izveidota boreālo mežu (skujkoku un jauktu mežu) un purvaino mežu aizsardzībai. Dabisko meža biotopu koncentrācijas vieta. Sastopami purvaini priežu, priežu-bērzu-egļu meži, kā arī sausi un mitri egļu-apšu-priežu meži netālu no Melnupes. Konstatētas ES Biotopu direktīvas 2.pielikuma auga sugas spilvainā ancīša audzes.
- Mežole, Launkalnes pagasts – nozīmīga purvaino mežu, augsto un pārejas purvu, boreālo mežu aizsardzības vieta. Konstatēts sevišķi daudz reto un īpaši aizsargājamo augu un bezmugurkaulnieku sugas.
- Raunas Staburags, Raunas pagasts – Raunas Staburags ir sacementētu saldūdens kaļķiežu jeb šūnakmens krauja. Tā ir viena no nedaudzajām vietām Latvijā, kur avotkaļķi izgulsnējušies, veidojot klintij līdzīgu atsegumu, kas joprojām ir aktīvs un notiek avotkaļķu izgulsnēšanās. Pēc Daugavas Staburaga appludināšanas līdzīga veida kaļķiežu kraujas ar pāri plūstošiem avotiem, izņemot Raunas Staburagu, Latvijā vairs nav. Raunas Staburags ir arī viena no nozīmīgākajām Eiropas Savienībā prioritāri aizsargājama biotopa "Avoti, kuri izgulsnē avotkaļķus" atradnēm
- Rauza, Launkalnes pagasts – teritorija izveidota retu bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai.
- Sloku purvs, Gaujienas pagasts – teritorija izveidota augsto un pārejas purvu aizsardzībai. Dabas liegumā sastopami vairāki aizsargājami ES Biotopu direktīvas biotopi, piemēram, pārejas purvi un slīkšņas, boreālie meži, purvaini meži, ieplakas purvos. Teritorijā konstatētas arī tādas aizsargājamo putnu sugas kā - rubenis un pelēkā dzilna.
- Šepka, Launkalnes pagasts,Palsmanes pagasts, Variņu pagasts – teritorija izveidota retu bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai.
- Tetersalas purvs, Trapenes pagasts – nozīmīga teritorija augsto purvu aizsardzībai. Teritorijā sastopami arī purvaini priežu un lapukoku meži. Minerālsala purvā klāta ar apšu - egļu mežu. Konstatētas daudzas ES Putnu direktīvas 1. un 2.pielikuma sugas, piemēram, niedru lija, rubenis, mednis, dzeltenais tārtiņš, melnā dzilna u.c.
Aizsargājamo ainavu apvidi
Tās ir teritorijas, kas izceļas ar savdabīgu vai daudzveidīgu ainavu. To mērķis ir aizsargāt un saglabāt raksturīgo ainavu un tos ainavas elementus, kas ir būtiski aizsargājamo sugu un biotopu ekoloģisko funkciju nodrošināšanai, Latvijai raksturīgajai kultūrvidei un ainavas daudzveidībai, kā arī nodrošināt sabiedrības atpūtai un tūrismam piemērotas vides saglabāšanu un dabu saudzējošu apsaimniekošanu.
- Aizsargājamo ainavu apvidus "Veclaicene" teritorijā iekļauta Apes pilsētas un lauku teritorija;
- Aizsargājamā ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teitorijā iekļauti Gaujienas un Virešu pagasti.
Dabas pieminekļi – ģeoloģiskie objekti
Šī dabas pieminekļu grupa ietver pamatiežu atsegumus, alas, avotus, ūdenskritumus, atsevišķas reljefa formas, dižakmeņus (laukakmeņi, kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru), kā arī citus ģeoloģiski nozīmīgus veidojumus.
- Apes dolomīta atsegumi, Apes pagasts – Apes dolomīta atsegumā atrodas Apes dolomīts jeb apīts, kas ir rupjkristāliskais dolomīta paveids. Atsegumi izvietojušies divos, blakusesošos karjeros. Lielākajā no tiem ir vērojams kontakts starp šo rupjkristālisko apītu (augšā) un smalkkristālisku Pļaviņu svītas dolomītu (apakšā). Apes karjeri ir vienīgā zināmā vieta, kur Latvijas teritorijā var apskatīt apīta atsegumus.
-
Gaujienas dolomīta atsegums, Gaujienas pagasts – nozīmīgāko dabas pieminekļa daļu veido daļēji aizbiruši dolomīta slāņu atsegumi, lielākais līdz 20 m garš un 4 m augsts dolomīta atsegums un vēl viens mazāks atsegums.
-
Vizlas lejteces atsegumi, Virešu pagasts – dabas piemineklis ir Daugavas svītas dolomītu atsegumi Vizlas kanjonveida ielejā, upes abos krastos, posmā no tilta pāri Vizlai līdz ietekai Gaujā. Vairāki atsegumi abos Vizlas krastos ir samērā zemi, no 0,5 līdz 2 m augsti atsegumi, kā arī ir daži 4-5,5 m augsti atsegumi. Atsegumu sienas ir ar pārtraukumiem, garākais atsegums sasniedz 68 m, bet kopējais Vizlas posma garums ar atsegumiem pārsniedz 1 km. Šajā posmā upē ir sastopami vairāki akmeņu krāvumi, krāces un zemi ūdenskritumi, avots labajā krastā, akmens sala Vizlas lejtecē, Žākļu dižakmens, tāpēc ielejai piemīt liela ainaviska vērtība.
Dabas pieminekļi - dendroloģiskie stādījumi
Par dabas pieminekļiem – dendroloģiskajiem stādījumiem noteiktas mākslīgi veidotas teritorijas, kas pārstāv dendroloģiskās un kultūrvēsturiskās vērtības un ir piemērotas sabiedrības izglītošanai, atpūtai un audzināšanai.
-
Silvas dendrārijs, Launkalnes pagasts – aizsargājamais dendroloģiskais stādījums Silvas dendrārijs ir dendroloģiskais parks, kurā atrodas vairāk kā 200 dažādas augu sugas. Ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija. Projektēts 1968. gadā kā ainavu dendroloģiskais parks 15 ha platībā, kur akcentēti atsevišķi eksotiskie augi. 1987. gadā parks ir pārveidots, mainot tā funkcionālo risinājumu – veidojot dendrāriju ar plašākiem viena taksona stādījumiem. Izdarot inventarizāciju, ir konstatēti 234 skuju, lapu koku un krūmu taksoni (t.sk. 47 skujkoki), secinot, ka tā ir lielākā koku un krūmu kolekcija Ziemeļvidzemē.
-
Palsmanes parks, Palsmanes pagasts – galvenā parka daļa atrodas uz ZA no pils, tai raksturīgi liepu aleju un rindu stādījumi. Parkā sastopami Latvijā augošu lapu koku un skujkoku sugu, kā arī svešzemju sugu koki dažādos vecumos. Parkā aug veci, dobumainie koki, kuri kalpo par mājvietu neskaitāmām dažādu dzīvo organismu grupām. Parkā ir konstatēti divi dižkoki – parastā liepa (Tilia cordata) ar 3,68 m apkārtmēru un platlapu liepa (Tilia platyphyllos) ar 3,76 m apkārtmēru. Pirmie koku stādījumi parkā attiecināmi uz 19. gs. vidu. Skujkoki stādīti 20. gs. sākumā. Parka DA stūrī atrodas Palsmanes muiža , kas tika uzcelta 1880. gadā, pēdējie muižas īpašnieki bija Von Bēru dzimta. Pašreiz muižā darbojas Palsmanes internātskola.
- Vidagas lapegļu alejas un stādījumi, Virešu pagasts.
Dabas pieminekļi - alejas
Alejas ir koku stādījumi ar dendroloģisku un kultūrvēsturisku vērtību.
- Bilskas aleja, Bilskas pagasts – alejā aug galvenokārt bioloģiski veci un lielas dimensijas sasnieguši platlapju koki – liepas, oši un kļavas. Alejā atrodama liela dobumaino koku daudzveidība, sastopami arī lieli dobumi. Atzīmēti arī bezmugurkaulnieku sugām nozīmīgi mikrobiotopi – lielu dimensiju nokaltuši zari, uz stumbriem sastopama atsegta atmirusī koksne ar saproksilo vaboļu izskrejām, atsevišķi koki ir nokaltuši, alejā ir pieejami sēņu augļķermeņi. Alejā konstatēta dabisko meža biotopu indikatorsuga – melnā praulvabole (Prionychus ater).
-
Trapenes aleja, Trapenes pagasts – alejā satopamas gan bioloģiski vecas lapegles, gan platlapji, galvenokārt liepas. Inventarizācijas laikā alejā uzkartēti 156 dobumaini koki. Papildus dobumainiem kokiem ir konstatēti arī citi bezmugurkaulnieku sugām nozīmīgi mikrobiotopi – atmirusī koksne, sulojoši koki, koki ar piepju augļķermeņiem, koki ar sabiedrisko plēvspārņu ligzdām un atsegta koksne uz dzīviem kokiem, ar saproksilo kukaiņu izskrējām.
Dabas pieminekļi - aizsargājamie koki jeb dižkoki
Dižkoki ir viena no neatņemamām Latvijas dabas vērtībām, šie senatnes liecinieki kalpo gan kā mājvieta dažādām retām un aizsargājamām sugām, gan arī ir saistīti ar vēstures notikumiem, kā rezultātā daži no tiem ir ne tikai dabas, bet arī kultūrvēstures vērtība. Dižkokiem ir kultūrvēstures, izglītojoša un zinātniska funkcija un tiem liela nozīme vispārējās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.