Smiltenes novada Bāriņtiesa

• Aizstāvēt bērna vai aizgādnībā esošās personas personiskās un mantiskās intereses un tiesības.
• Izskatīt iesniegumus un sūdzības, to skaitā iesniegumus un sūdzības par vecāka, aizbildņa, aizgādņa vai audžuģimenes rīcību.
• Piedalīties lietas izskatīšanā tiesā un sniegt atzinumu, ja likums nosaka vai tiesa atzīst bāriņtiesas piedalīšanos lietas izskatīšanā par nepieciešamu.
• Sniegt tiesai informāciju, kurai ir nozīme lietā par personas rīcībspējas ierobežošanu, pagaidu aizgādnības nodibināšanu un rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu (piemēram, dokumentus par personas viedokli attiecībā uz rīcībspējas ierobežošanu, par dzīves apstākļu pārbaudi, par citu personu viedokli, par ziņām no sociālā dienesta, ārstējošā ārsta, ārstniecības, sociālās aprūpes un rehabilitācijas iestādes, par kredītiestādē veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem).
• Sadarboties ar citām bāriņtiesām, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, veselības aprūpes un izglītības iestādēm, sociālajiem dienestiem, policijas iestādēm, Valsts probācijas dienestu un tiesu izpildītājiem, lai nodrošinātu bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizstāvību.
• Informēt pašvaldības sociālo dienestu vai citu atbildīgo institūciju par ģimenēm, kurās netiek pietiekami nodrošināta bērna attīstība un audzināšana un kurām nepieciešama palīdzība.
• Neizpaust informāciju, kas jebkādā veidā varētu kaitēt bērnam vai aizgādnībā esošajai personai.
• Sniegt palīdzību bērnam vai aizgādnībā esošajai personai, kura pēc palīdzības vērsusies bāriņtiesā.
• Uzklausīt aizgādnībā esošo personu ikvienā jautājumā, kas skar šīs personas intereses.
• Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos pārstāvēt bērnu vai aizgādnībā esošo personu kriminālprocesā.
• Informēt vecāku, aizbildni, audžuģimeni vai viesģimeni par iespējamo apdraudējumu bērnam un par personas sodāmības faktu Bāriņtiesu likuma 44.¹ pantā noteiktajos gadījumos, kā arī informēt pašvaldības sociālo dienestu par vecākiem, aizbildņiem, audžuģimenēm vai viesģimenēm, kuras ir informētas Bāriņtiesu likuma 44.¹ pantā noteiktajā kārtībā.
• Pārstāvēt audžuģimenē ievietota bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības.

• Pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, komercsabiedrībām un organizācijām ziņas, kas nepieciešamas, lai izvērtētu bērna vai aizgādnībā esošās personas tiesību ievērošanas likumību vai izlemtu bāriņtiesas kompetencē esošos jautājumus.
• Pieprasīt un bez maksas saņemt no kredītiestādēm ziņas par fiziskās personas — mantojuma atstājēja — kontu atlikumiem, lai sastādītu mantu sarakstu (mantojuma inventāra sarakstu), kā arī ziņas par mantojuma masu, bērna vai aizgādnībā esošās personas vārdā veiktajiem darījumiem un kontu atlikumiem, ja vecāks, aizbildnis vai aizgādnis nesniedz bāriņtiesai pieprasīto informāciju par bērna vai aizgādnībā esošās personas mantas pārvaldību vai ir pamatotas aizdomas, ka sniegtas nepatiesas ziņas.
• Veikt amatpersonu un iedzīvotāju aptauju, lai iegūtu ziņas, kas nepieciešamas aizbildnības, aizgādnības, adopcijas vai ar aizgādību saistīto jautājumu izlemšanai.
• Uzaicināt personas uz pārrunām un pieprasīt no tām paskaidrojumus par bērna vai aizgādnībā esošās personas personisko un mantisko tiesību aizsardzību.
• Iesniegt tiesā prasības pieteikumus un pieteikumus bērna vai aizgādnībā esošās personas interesēs, izņemot pieteikumus par rīcībspējas ierobežošanu un pārskatīšanu un pagaidu aizgādnības nodibināšanu, kā arī prasības pieteikumus par paternitātes pieņēmuma apstrīdēšanu.
• Veikt pārrunas ar bērnu un aizgādnībā esošo personu bez citu personu klātbūtnes.
• Lūgt psihologu veikt personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti un saņemt psihologa atzinumu par izpētes rezultātiem.
• Pārbaudīt bērna vai aizgādnībā esošās personas dzīves apstākļus.

Bāriņtiesa savā darbības teritorijā veic šādas funkcijas:

• apliecina darījumu, ja to slēdz attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā savu dzīvesvietu deklarējušie iedzīvotāji savstarpēji un ar citām personām un darījuma summa nepārsniedz 8537 euro;
• apliecina līdzmantinieku un kopīpašnieku vienošanos par mantojuma vai kopīpašuma sadali (neatkarīgi no īpašuma vērtības), ja sadalāmā manta vai tās daļa atrodas attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;
• ieraksta testamentu grāmatā to iedzīvotāju testamentus, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, pieņem glabāšanā šo iedzīvotāju privātos testamentus (neatkarīgi no novēlētās mantas vērtības), kā arī pieņem bāriņtiesai glabāšanā nodoto testamentu atsaukumus (neatkarīgi no testatora dzīvesvietas);
• apliecina to iedzīvotāju pilnvaras (izņemot universālpilnvaras), kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā, un pieņem šo iedzīvotāju pilnvaru atsaukumus;
• apliecina uz dokumentiem to iedzīvotāju paraksta īstumu, kuru deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;
• apliecina tāda dokumenta noraksta, kopijas vai izraksta pareizību, kurš attiecas uz konkrēto personu;
• pēc līdzēju iesnieguma saņemšanas izsniedz paziņojumu par līguma grozīšanu vai uzteikšanu līdzēju pretējām pusēm, ja to deklarētā dzīvesvieta ir attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;
• apliecina parakstus uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai (Zemesgrāmatu likuma 60.pants), ja viens no lūdzējiem ir deklarējis savu dzīvesvietu attiecīgās bāriņtiesas darbības teritorijā;
• sagatavo dokumentu projektus.

Bāriņtiesa iekasē šādas valsts nodevas par darījumu apliecināšanu:

*Smiltenes novada Bāriņtiesas pakalpojumiem ir piemērojami valsts nodevu atvieglojumi par mantojuma saraksta sastādīšanu, ja mantojums tiek pieņemts nepilngadīgā vārdā vai personas, kuras rīcībspēju ir ierobežojusi tiesa, vārdā, piemērojot valsts nodevas atvieglojumu 100 procentu apmērā no nodevas apmēra.

Personas, kas vēlas sniegt atbalstu bez vecāku gādības palikušam bērniem to var izdarīt sekojošos veidos. 

• Adopcija

Adopcija nodrošina bez vecāku gādības palikušajiem bērniem stabilu un harmonisku dzīves vidi ģimenē. Adoptētājam jābūt vismaz 25 gadus vecam un vismaz 18 gadus vecākam par adoptējamo. Adoptēt bērnu var laulātie kopīgi vai persona viena, ja tā nav laulāta. Gadījumā, ja adoptē laulātie, abiem ir jāatbilst minētajām vecuma prasībām.

Adopcijas process

1. Persona, kura vēlas adoptēt, dzīvesvietas Bāriņtiesā iesniedz pieteikumu.
2. Pēc adopcijas pieteikuma un attiecīgo dokumentu saņemšanas Bāriņ­tiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un veic ģimenes izpēti.
3. Bāriņtiesa pārbauda iesniegtos dokumentus un ne ilgāk kā sešus mēnešus veic ģimenes izpēti, ja nepieciešams, lūdzot speciālistu konsultāciju. Bāriņtiesas lēmums ir derīgs 12 mēnešus. Ja adoptētājs 12 mēnešu lai­kā nav izvēlējies adoptējamo bērnu, Bāriņtiesa atkārtoti veic adoptētāja ģimenes izpēti un lemj pēc būtības.
4. Adoptētājs, uzrādot bāriņtiesas lēmumu, informāciju par adoptēja­miem bērniem var saņemt tikai Labklājības ministrijā, kas izsniedz adoptētājam norīkojumu, lai viņš varētu personīgi iepazīties ar bērnu.
5. Adoptētājs 10 dienu laikā pēc iepazīšanās ar adoptējamo bērnu un viņa dokumentiem pieņem lēmumu par bērna ņemšanu aprūpē un uzraudzībā. Bāriņtiesa pieņem lēmumu par bērna nodošanu aprūpē uz laiku līdz sešiem mēnešiem. Minētajā laikā adoptētājam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus vai pabalstu uzturam, atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi.
6. Bāriņtiesa, ja nepieciešams pieaicinot citus speciālistus, veic ģimenes izpēti un pieņem lēmumu, izvērtējot, vai adopcija ir bērna interesēs.
7. Pēc bāriņtiesas lēmuma par bērna adopciju saņemšanas adoptētāji vēršas savas dzīvesvietas tiesā, iesniedzot pieteikumu par adopcijas apstiprināšanu.
8. Adopciju apstiprina tiesa. Tiesa, pārbaudījusi pieteikuma pamatotību un atbilstību likuma prasībām, taisa spriedumu par adopcijas apstiprināšanu vai par pieteikuma noraidīšanu.
9. Pēc tiesas sprieduma spēkā stāšanās adoptētais bērns un viņa pēcnācēji attiecībā pret adoptētāju un viņa radiniekiem iegūst laulībā dzimuša bērna tiesisko stāvokli kā personiskajās, tā mantiskajās attiecībās.
10. Adopciju var atcelt tiesa, ja pilngadīgais adoptētais ar adoptētāju vienojušies par adopcijas atcelšanu. Izņēmuma gadījumā adopciju var atcelt arī tad, ja šādas vienošanās nav, taču pilngadīgais adoptētais pierāda, ka adopcijas rezultātā starp adoptētāju un adoptējamo nav izveidojušās patiesas vecāka un bērna attiecības. Atceļot adopciju, tā izbeidzas ar dienu, kad stājies spēkā tiesas spriedums par adopcijas atcelšanu.

• Audžuģimene

Audžuģimene ir ģimene, kas bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam nodrošina aprūpi līdz brīdim, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts vai viņam nodibināta aizbildnība.

Lai pretendētu uz audžuģimenes statusu jābūt vecumā no 25 līdz 60 gadiem. Izņēmuma kārtā, ja tas ir bērna interesēs, uz audžuģimenes statusa piešķiršanu var pretendēt laulātie (persona), kas neatbilst minētajam vecumam. Šādā gadījumā ir obligāti nepieciešams psihologa atzinums par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.

Bāriņtiesa var nodot bērnu audžuģimenei, ja:

• bērna vecāki ir miruši;
• bērns ir atrasts;
• bērna vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas aizgādības tiesības;
• bērna vecākiem pārtrauktas aizgādības tiesības;
• bērns atrodas viņa veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos; izveidojusies konfliktsituācija starp bērnu un vecākiem; vecāki ilgstoši slimo.

Kā kļūt par audžuģimeni?

• Jāvēršas dzīvesvietas bāriņtiesā, uzrādot personu apliecinošus dokumentus, jāiesniedz iesniegumu noteiktā formā par audžuģimenes statusa piešķiršanu, kā arī ārsta izziņu par veselības stāvokli.
• Bāriņtiesa mēneša laikā izskata dokumentus, izpēta laulāto (personas) dzīves apstākļus, kā arī motivāciju un spējas audzināt bērnu.
• Bāriņtiesa sniedz atzinumu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes pienākumu veikšanai.
• Audžuģimene bez maksas noklausās mācību kursu.
• Bāriņtiesa mēneša laikā pēc mācību kursa beigām veic pārrunas ar laulātajiem (personu) un pieņem lēmumu par audžuģimenes statusa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt audžuģimenes statusu.
• Kad piešķirts audžuģimenes statuss, informācija par audžuģimeni tiek iekļauta audžuģimeņu reģistrā un informācija par audžuģimenēm, kas var uzņemt bērnus (norādot bāriņtiesas kontakttālruni), ik mēnesi tiek publicēta Labklājības ministrijas mājas lapā. Ievietojot bērnu audžuģimenē, tiek noslēgts līgums starp audžuģimeni un pašvaldību.

• Viesģimene 

Viesģimene ir laulātie vai persona, kas uz laiku uzņem savā dzīvesvietā bērnu aprūpes iestādē ievietotu bērnu vai bērnu aprūpes iestādē kontaktējas ar tur ievietotu bērnu. 

• Bāriņtiesa izvērtē iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, tajā skaitā, izvērtē laulāto vai personas motivāciju kļūt par viesģimeni, savstarpējās attiecības ģimenē un spējas aprūpēt bērnu, pārbauda un izvērtē laulāto vai personas sadzīves un materiālos apstākļus, pieprasa ģimenes ārsta atzinumu par laulāto vai personas veselības stāvokli, nosūta laulātos vai personu pie psihologa, lai saņemtu atzinumu par piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai, pieprasa informāciju par Sodu reģistrā iekļautajām ziņām par laulātajiem vai personu.
• Bāriņtiesa, izvērtējot iespējamās viesģimenes piemērotību viesģimenes statusam, pieņem lēmumu par viesģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem vai personai vai atteikumu piešķirt viesģimenes statusu laulātajiem vai personai.
• Bērnu aprūpes iestāde, rakstveidā vienojoties ar viesģimeni, nosaka bērna uzturēšanās ilgumu viesģimenē, pušu tiesības un pienākumus, kā arī izmaksā viesģimenei piešķirto bērna uzturnaudu vai pabalstu uzturam atbilstoši laikposmam, kurā bērns atrodas citas personas aprūpē. Bērnu aprūpes iestāde nosūta viesģimenes dzīvesvietas bāriņtiesai noslēgtās vienošanās apliecinātu kopiju.
• Bāriņtiesa nodrošina regulāru viesģimenē ievietotā bērna dzīves apstākļu pārbaudi. Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par viesģimenes statusa piešķiršanu, ne retāk kā reizi gadā izvērtē viesģimenes piemērotību viesģimenes statusam un pārliecinās, vai viesģimene arī turpmāk var veikt viesģimenes pienākumus.
• Bāriņtiesa lemj par viesģimenes statusa izbeigšanu, ja viesģimene atsakās no viesģimenes pienākumu pildīšanas, vai par viesģimenes statusa atņemšanu, ja bāriņtiesa konstatē, ka viesģimene nepilda viesģimenes pienākumus atbilstoši bērna interesēm.
• Bāriņtiesa, kas pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, dod piekrišanu ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu nodot uz laiku citas ģimenes aprūpē ārvalstī, ja bāriņtiesa atzinusi, ka nodošana atbilst bērna interesēm un attiecīgā persona (ģimene) spēs bērnu pienācīgi aprūpēt. 

• Aizbildnība

Aizbildnis - persona, kas iecelta vai apstiprināta Civillikumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu bērna tiesību un interešu aizsardzību. Aizbildnis aizvieto saviem aizbilstamajiem vecākus, kā arī pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās.

Bāriņtiesa lemj par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam, ja:

• bērna vecāki ir miruši vai izsludināti par mirušiem;
• bērna vecākiem ir pārtrauktas bērna aizgādības tiesības vai atņemtas aizgādības tiesības;
• bērna vecāki ir atzīti par rīcībnespējīgiem;
• bērna vecāki ir pazuduši un izsludināti meklēšanā; bērna vecāki slimības dēļ nespēj pienācīgi aprūpēt un uzraudzīt bērnu;
• abi bērna vecāki ir nepilngadīgi;
• radušās būtiskas domstarpības bērna un vecāku attiecībās;
• radušies citi neatliekami gadījumi.

Kā kļūt par aizbildni?

1. Persona, kura vēlas kļūt par aizbildni, bāriņtiesā iesniedz iesniegumu. Bāriņtiesa nosaka, kādi dokumenti iesniedzami papildus.
2. Bāriņtiesa raugās, lai par aizbildni ieceļamajai personai būtu aizbildņa pienākumu pildīšanai nepieciešamās spējas un īpašības, un izvērtē personas motivāciju kļūt par aizbildni; ģimenes locekļu savstarpējās attiecības; nodarbinātību; dzīves apstākļus; spēju pārstāvēt bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Izvērtējot personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai, bāriņtiesa ņem vērā atzinumus par personas veselības stāvokli, ko sniedz ģimenes ārsts, kura veselības aprūpē persona atradusies vismaz sešus mēnešus, psihiatrs un narkologs, kā arī psihologa atzinumu.
3. Bāriņtiesa pieņem lēmumu, vai personai piešķirt aizbildņa statusu.

Aizbildņa pienākumi:

• pēc aizbildnības pieņemšanas noskaidrot nepilngadīgā mantas sastāvu un ievest to sīkā un rūpīgi sastādītā sarakstā;
• apgūt aizbildņa apmācības programmu;
• ik gadus līdz 1.februārim dot attiecīgajai bāriņtiesai norēķinu par aizbildnības pārvaldību; atbalstīt un aizstāvēt aizbilstamo, kā arī gādāt par aizbilstamā audzināšanu; gādāt par bērna mantas aizsardzību;
• uz aizbilstamā vārda atvērtā kontā kredītiestādē noguldīt aizbilstamajam dāvinātos vai ziedotos līdzekļus;
• sadarbībā ar bāriņtiesu kārtot jautājumus, kas saistīti ar sociālo garantiju nodrošināšanu aizbilstamajam;
• sadarbībā ar bāriņtiesu sešus mēnešus pirms aizbilstamā pilngadības sasniegšanas informēt pašvaldību, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, par laiku, kad bērnam beidzas ārpusģimenes aprūpe un viņam būs nepieciešams atbalsts izglītības iegūšanā un patstāvīgas dzīves uzsākšanā, kā arī palīdzība dzīvojamās telpas nodrošināšanā;
• atbildēt par visiem zaudējumiem, ko aizbildnis, neizpildīdams savu pienākumu, nodarījis aizbilstamajam; prāvās pārstāvēt savu aizbilstamo; aizbildnībai izbeidzoties, sniegt galīgo norēķinu bāriņtiesai un nodot aizbilstamajam aizbildņa pārvaldībā esošo mantu pēc saraksta; izpildīt citus pienākumus aizbilstamā personiskajās un mantiskajās attiecībās un interesēs.

Aizbildņa tiesības:

• saņemt no bāriņtiesas informāciju par aizbildņa pienākumiem un tiesībām, aizbilstamā mantas pārvaldību un norēķiniem, aizbildņa atbildību un savstarpējām attiecībām starp līdzaizbildņiem;
• pārstāvēt aizbilstamo tiesiskajos darījumos, tajā skaitā, pieņemt aizbilstamā vārdā mantojumu un pārvaldīt aizbilstamā mantu;
• saņemt atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu un valsts sociālo pabalstus par katru aizbildnībā esošo bērnu;
• dot piekrišanu aizbilstamajam doties laulībā pirms pilngadības sasniegšanas, laulības līguma noslēgšanai, ja aizbilstamais ir devies laulībā, paternitātes atzīšanai, ja iesniegumu iesniedz bērna tēvs un bērna māte mirusi vai tiesa to atzinusi par rīcības nespējīgu gara slimības vai plānprātības dēļ, kā arī tad, ja nav zināma viņas atrašanās vieta, aizbilstamā adopcijai;
• iesniegt prasības pieteikumu tiesā paternitātes noteikšanai aizbilstamajam;
• pārvaldīt bērna mantu, kad viens no vecākiem atzīts par maksātnespējīgu parādnieku un ja to nespēj otrs vecāks;
• saņemt palīdzību no Bāriņtiesas, ja aizbilstamais neklausa un nepakļaujas aizbildnim;
• vest aizbilstamā lietas patstāvīgi un ar saimnieka tiesībām;
• ar Bāriņtiesas piekrišanu noslēgt ar nepilngadīgā kreditoriem izlīgumus aizbilstamajam par labu; aizbilstamā lietās un viņa interesēs noslēgt visādus līgumus, kā arī pieņemt un izdarīt maksājumus;
• pavadīt aizbilstamo, šķērsojot Latvijas Republikas robežu;
• deklarēt aizbilstamā dzīvesvietu;
• izmantot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības, aizbilstamā personiskajās un mantiskajās attiecībās un interesēs.