20. oktobra tiešsaistes tikšanās laikā diskutējām par kultūras jomu

2025. gada 20. oktobrī aizvadīta jau trešā Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Ervina Labanovska tiešsaistes tikšanās ar iedzīvotājiem pašvaldības “Facebook” lapā, kurā diskutējām par kultūras jomu.

Tiešsaistes sarunas laikā piedalījās domes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju, Smiltenes novada Kultūras centra vadītāja Inese Priedīte, Smiltenes novada bibliotēkas vadītāja Inta Mežule un Smiltenes novada muzeja vadītāja Ieva Miķe, iezīmējot savas jomas svarīgākās aktualitātes un darbus.

Tiešraides laikā tika iesūtīts viens jautājums un tika pateikts paldies Apes Kultūras nama vadītājai Ilvai Sārei par kvalitatīvu un saturīgu sirds darbu.

Kā pēc katras tiešraides, esam apkopojuši atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.

Vai ir doma kā salabot Smiltenes novada Kultūras centra mazās zāles tekošo jumtu? Kā arī stāvlaukumā un pie ieejas laukumā nedeg gandrīz neviens apgaismojuma stabs.

Smiltenes novada pašvaldība šogad ir veikusi iepirkuma procedūru “Smiltenes Kultūras centra jumta remonts”, noslēgts līgums par remontdarbu veikšanu ar uzņēmumu SIA “MP Agency”. Remontdarbus plānots uzsākt šogad. Apgaismojumu paredzēts sakārtot nākamajā gadā, ieplānojot naudu budžetā elektroinstalācijām un gaismekļu nomaiņai.

Pirms tiešraides tika iesūtīti arī jautājumi no Smiltenes novada iedzīvotājiem.

Daļa no jautājumiem ir kopums (tos atsevišķi neizdalot) par šī brīža kultūras dzīves kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem, lietderīgu pašvaldības līdzekļu izmantošanu, kultūras metodisko darbu un ilgtermiņa finansēšanas modeli, kā arī par atbilžu publikāciju uz jautājumiem, kas tika uzdoti 2025. gada 17. aprīļa finanšu un attīstības jautājumu pastāvīgās komitejas sēdē, 46. jautājuma izskatīšanas laikā, par kultūras jomas reorganizācijas pamatotību un ilgtermiņa efektivitātes redzējumu. Jautājumu kopums aptver Kultūras un tūrisma pārvaldes reorganizācijas pamatotību un kā šis process rezultēsies nākotnē, vai nekritīsies kultūras pakalpojumu kvalitāte iedzīvotājiem, kā notiks metodiskais darbs, sadarbība starp kultūras iestādēm un tamlīdzīgi. Papildus arī izrādīta interese par konkrētiem aprēķiniem.

Atbilde

Pamatojums reorganizācijas procesam bija domes deputātu iesniegums un redzējums: “Reorganizācijas nepieciešamību pamatojam ar: pārvaldības efektivizēšanu; racionālu resursu izmantošanu, kas vienlaikus ietver arī administrācijas izdevumu samazināšanu, izslēdzot no struktūras liekus vadības starpposmus; Smiltenes novada pašvaldības mērogam atbilstošas struktūras nepieciešamību. Skaidras un pa nozarēm sakārtotas struktūras izveide, mūsu ieskatā, samazinās lieku administratīvo slogu un vienlaikus nodrošinās kvalitatīvāku un operatīvāku konkrētās jomas darbību un attīstību, kā arī uzlabos sasniedzamību.”

Lai sniegtu visaptverošu un precīzu efektivitātes un lietderības novērtējumu, ir nepieciešams salīdzināmais periods, kas aptver vismaz pilnu budžeta plānošanas gadu, tas ļaus korekti analizēt datus, pilnībā apkopot visus izdevumus un ieņēmumus, kā arī izvērtēt ilgtermiņa rezultātus, tai skaitā arī reorganizācijas izmaksas, kur deputātu iesniegumā ietaupījums 50 000 eiro bija provizorisks aprēķins, balstoties uz divu amata vienību izslēgšanas starpvadības līmenī ar 12. un 11. mēnešalgu grupām – atlīdzība, sociālās garantijas, atvaļinājuma pabalsti un darba vietu uzturēšanas izdevumi. Pašreizējā situācijā katru iestādi vada savas nozares augsta līmeņa speciālists, šis modelis nodrošina, ka vadītājs aktīvi līdzdarbojas iestādes darbā un spēj operatīvi pieņemt lēmumus, kas ir tieši vērsti uz iestādes darba efektivitātes uzlabošanu, tādējādi tiek panākta ātrāka reaģēšana un vienlaikus samazināti liekie birokrātiskie procesi. Līdzīgi, kā bija skolu tīkla optimizācijas procesā, ietaupījums mērāms salīdzinošos lielumos un būs nākošā budžeta gada ietvarā.

Kāda būs sistēma, kas nodrošinās vienotu kultūras stratēģiju, ja funkcijas sadalītas vairākās struktūrvienībās?

Esošās vienas lielās iestādes Kultūras un tūrisma pārvaldes vietā tika izveidotas trīs jaunas iestādes – Smiltenes novada Kultūras centrs, Smiltenes novada Bibliotēka un Smiltenes novada Muzejs. Visas iestādes ir ar savām struktūrvienībām, aptverot novada teritoriju, kas arī kā struktūrvienības iepriekšējā modelī pietiekami neatkarīgi jau veica savus darba uzdevumus – sniedzot pakalpojumus iedzīvotājiem, sagatavojot līgumus un atskaites saskaņošanai iestādes vadībai, veicot metodisko darbu un citus procesus. Tūrisms tika apvienos ar uzņēmējdarbības jomu un šobrīd darbojas kopā jaunizveidotajā Centrālās administrācijas Uzņēmējdarbības un tūrisma nodaļā.     

Attiecībā uz kultūras nozaru metodisko darbu, pamatojoties uz Kultūras centru likumu, izveidots Smiltenes novada Kultūras centrs, kas realizē arī Smiltenes novada metodisko darbu šajā jomā. Tāpat arī šobrīd notiek darbs pie Kultūras stratēģijas grozījumiem, lai, neskatoties uz to, ka funkcijas sadalītas vairākās iestādēs, varētu nodrošināt vienotu kultūras stratēģiju ar savstarpēji saistītiem mehānismiem. Plašākus un detalizētākus komentārus varēsim sniegt pēc attiecīgā dokumenta apstiprinājuma.

Diemžēl jāatzīst, ka, saņemot darba uzteikumus no bijušā Smiltenes Kultūras centra visa radošā kolektīva darbiniekiem, bija izaicinājums izveidot jaunu komandu. Ar šī gada 1. oktobri Smiltenes novada Kultūras centrā strādā arī metodiķe un varētu teikt, ka radošā komanda būs drīz plānotā sastāvā. Protams, ka tas ir ietekmējis darba procesu, jo esošajiem darbiniekiem radās pārslodzes. Vairāk kā divus mēnešus Smiltenes novada Kultūras centra radošajā kolektīvā bija tikai vadītāja Inese Priedīte. Paralēli visiem vasaras kultūras notikumiem, bija jākomplektē komanda, jāplāno, kā strādās metodiskais centrs.

Par kultūras dzīves norisēm pilsētā un novadā, tiešsaites sarunā ar iedzīvotājiem, plašāku ieskatu sniedza Smiltenes novada Kultūras centra vadītāja Inese Priedīte.

Vai ir izstrādāts koordinācijas mehānisms starp kultūras, bibliotēku un muzeju struktūrām pēc pārvaldes likvidēšanas?

Kā jau iepriekš norādīts, katras iestādes nolikumā ir ietverti nosacījumi par savstarpēju sadarbību un komunikāciju, kas faktiski arī darbojas.

Kā tiks mērīts reorganizācijas rezultātā iegūtais labums iedzīvotājiem?

Ieguvums tiks vērtēts, izmantojot gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos rādītājus, tajā skaitā arī iedzīvotāju aptaujas ietvaros tiks lūgts sniegt rekomendācijas uzlabojumiem. Lai gan pilnvērtīgam un kvalitatīvam novērtējumam ir nepieciešams pilns salīdzinošais periods (aptverot vismaz vienu budžeta plānošanas gadu), jau šobrīd ir pieejami vērā ņemami provizoriskie rādītāji, kā piemēram, organizēto kultūras pasākumu apmeklētības, piepildot zāles, kā arī iedzīvotāju aktīvā un pozitīvā atgriezeniskā saite, izsakot pateicību par pasākumu saturu un viesmīlīgo gaisotni.

Vai ir pieejams izvērtējums par Alūksnes un Madonas novadu reorganizāciju ietekmi uz pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti? Kā šis piemērs korelē ar Smiltenes novadu?

Šāds izvērtējums dokumentālā formātā nav pieejams, bet konsultācijas un pieredzes apmaiņa starp pašvaldībām ir absolūti loģiska un ierasta prakse. Sarunās ar citu novadu Kultūras centru vai Kultūras pārvaldes/novada Kultūras centra vadītājiem, kuri darbojas vienā personā, izkristalizējās ieguvumi un iespējamie trūkumi, piemēram, Alūksnei nav kultūras vai tautas namu vadītāju, bet ir kultūras darba organizatori, šo pieredzi nepārņēmām. Savukārt, Cēsu novadā metodiskais darbs ir daļēji decentralizēts. Esam bijuši sarunās arī ar Gulbenes novada pašvaldības gan politisko vadību, gan kultūras jomas vadītājiem, lai iepazītu viņu kultūras jomu struktūru. Tieši Gulbene bija noslēgusi pilnu apli par kultūras dzīves organizēšanu, sākotnēji izveidojot Kultūras un tūrisma pārvaldi ar divu līmeņu vadību (mūsu iepriekšējais modelis), tad reorganizēja izdalot Kultūras pārvaldi kā atsevišķu iestādi ar divu līmeņu vadību. Darbojoties, secinājuši, ka lietderīgāk ir viena Kultūras iestāde – Gulbenes novada Kultūras centrs ar vienu vadību. Kultūras centrs veic arī metodisko darbu ar savām struktūrvienībām teritorijās. Šobrīd Valkas novada pašvaldība pieņēma lēmumu par Kultūras pārvaldes likvidēšanu ar pamatojumu, lai taupītu pašvaldības līdzekļus.

Būtiski ņemt vērā to, ka šāds dokumentāls izvērtējums ir finansiāli dārgs un laikietilpīgs process, kas prasa papildu resursus un nepieciešama arī iesaiste no pārējām pašvaldībām. Ņemot vērā, ka esam maza pašvaldība ar ierobežotu budžetu, dome var lemt par to, kā visefektīvāk izlietot publiskos finanšu līdzekļus, piešķirot prioritāti tām darbībām, kas tiešā veidā sniedz labumu iedzīvotājiem.

Vai tika analizēti arī gadījumi, kad līdzīgas reorganizācijas neattaisnojās vai radīja problēmas?

Kolēģi no kaimiņu novadiem deva savu redzējumu par šāda veida reorganizāciju, kad tiek likvidēta liela administratīva vienība. Visi iepriekš pieminētie novadi to atzina par ieguvumu tieši darba organizācijā, komunikācijā, pakalpojumu kvalitātē, kā arī finanšu līdzekļu izlietojumā.

Gaujienas Jaunās pils atsavināšanas procesa īstenošana pašvaldībā pēc novadu apvienošanās 2021. gadā. Lūgums sniegt informāciju par pašvaldības finansiālo ieguldījumu šajā periodā (2021. gada 1. jūlijs – 2025. gada 1. oktobris – izdevumi īpašuma novērtēšanai, citām ar īpašumu saistītām darbībām (apsekošana, dalīšana, apvienošana, tehniskie atzinumi, u.t.t.), māklera darbības atlīdzība, reklāmu izdevumi, darbinieku kopējās darba stundas, veltītas šim procesam, atlīdzības aprēķins.

Izdevumi, kas tieši saistās ar atsavināšanas procesu ir minimāli. Izdevumi ir ikgadējās pils ēkas apsaimniekošanā, jo pašvaldība pils ēkā neveic nevienu no savām funkcijām. Ēka tiek uzturēta un apkārtne sakopta regulāri. Ēkā darbojas pagraba stāvā Z/S “Mietaine”, kas sniedz ēdināšanas pakalpojumus. Vasarās pils tiek iznomāta dažādām nometnēm un citām aktivitātēm. Kā arī ir atvērta, iepriekš sazinoties, kā tūrisma pakalpojums. Tie, savukārt, ir pašvaldības ieņēmumi. Finanšu nodaļa sagatavoja pārskatu par izdevumu sadaļu.

Izdevumi par atsavināšanu – 3,97 eiro sludinājumi "ss.lv" un publikācija “Baltic Outlook” lidojumu žurnāla oktobra numurā – 600 eiro. Līgums par atlīdzību māklerim nosaka, šādu atlīdzību saņem gadījumā, ja īpašumu atsavina māklera darbības rezultātā, tad zināma % daļa tiek izmaksāta.

Nākošā tiešsaistes tikšanās norisināsies 19. novembrī par Civilās aizsardzības jomu.

Sagatavoja: Astrīda Harju, Pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece; Diāna Valtere, Komunikācijas un mārketinga speciāliste