No 31. janvāra līdz 7. februārim Smiltenes vidusskolas skolotājas piedalījās “Erasmus+” skolu akreditācijas ievaros “Labklājība dabā: aktivitātes brīvā dabā garīgajai un fiziskajai veselībai” kursā (Wellbeing in Nature: Outdoor Activities for Mental and Physical Health) Eiropas Skolotāju akadēmijā Lisabonā.
Kursu dalībnieki Lisabonā daudz laika pavadīja dabā. Relaksējošie un vienlaikus enerģētiski spēcinošie brīži pie Atlantijas okeāna, kur atļauts “runāt” bija tikai okeānam, skaistāko tūrisma objektu apskate un pasakaino dabas ainavu vērošana, dažādu elpošanas tehniku apguve, daudz ideju radošām nodarbībām dabā, drosme iziet ārpus komforta zonas, lai redzētu un piedzīvotu iespējami vairāk, – mājās atvesta patiesi bagāta pieredze, kurā skolotājas gatavas nesavtīgi dalīties gan ar skolēniem, gan kolēģiem.
“Kaut mēs to visu būtu mācījušās augstskolā,” pēc atgriešanās no Lisabonas atzīst Smiltenes vidusskolas skolotājas Sanita Ceriņa, Inga Lapiņa un Līga Veģere.
Kā atjaunot resursus darbā ar lielu atdevi?
Skolotājas kursu laikā pārliecinājušās – fiziskās un emocionālās labsajūtas uzlabošanai var palīdzēt pavisam vienkāršas lietas, kas neprasa materiālos ieguldījumus. Ja esi satraucies, brīdi koncentrējies tikai uz ieelpu un izelpu, ja ir iespēja – izej laukā. Labāk jutīsies pat tad, ja tikai uz mirkli būsi pārtraucis savu stresaino domu mudžekli, pievēršoties kaut kam skaistam.
“Skolotāja darbs prasa lielu atdevi, tāpēc īpaši būtiski laikus pamanīt “brīdinājuma signālus” un parūpēties, lai atjaunotu resursus,” atzīst Inga Lapiņa. “Kursos daudz runājām par cilvēku kā dabas daļu, par to, ka viņam, tāpat kā augiem, vajag elpot, uzņemt šķidrumu. Dabā tā iekārtots, ka pirmais vienmēr uz stresu un nogurumu reaģē ķermenis. Taču tiklīdz kaut kas iesāpas, uzreiz skrienam uz aptieku, bet aizmirstam, ka varbūt tepat pļaviņā aug zālītes, kas palīdzētu daudz efektīvāk, bez blaknēm, nenodarot pāri organismam. Bet viss sākās ar pareizu elpošanu. Esam jau izmēģinājušas vienkāršākās elpošanas tehnikas arī skolā ar bērniem un pārliecinājušās, ka tās darbojas. Stress klasē tiešām mazinās, mainās mikroklimats, uzlabojas bērnu koncentrēšanās spējas,” turpina Inga Lapiņa.
Domu pierakstīšana, darbs ar emocijām
Skolotāju rīts Lisabonā sākās ar nelielu rīta rosmi, domu un emociju pierakstīšanu.
“Mums ieteica rakstīt visu, kas vien konkrētajā brīdī nāk prātā. Pēc tam, ja nav vēlēšanās uzrakstīto paturēt, to var izmest laukā, sadedzināt. Būtiskākais, ka pirms dienas skrējiena esi savu galvu atbrīvojis no daudz liekām domām,” pieredzē dalās Sanita Ceriņa, Līga Veģere un Inga Lapiņa.
“Interesants bijis arī darbs ar emocijām. Gan apzinoties savas piedzīvotās emocijas, gan mēģinot raksturot grupas biedrus. Daži raksturojumi atbilda ļoti precīzi, bet bija arī tādi, kas radikāli atšķīrās no tā, kādu šo cilvēku pazina viņa tuvākie kolēģi. Kad šo pašu izmēģinājām klasē ar bērniem, arī viņi bija ļoti pārsteigti par to, ka pašvērtējums reizēm atšķiras no tā, kā viņus uztver klasesbiedri,” stāsta skolotāja Ceriņa.
Rūpējoties par skolēnu pašsajūtu, skolotājas cenšas iespējami vairāk laika ar bērniem pavadīt brīvā dabā un ir apņēmības pilnas to darīt vēl biežāk, kad laiks atkal kļūs siltāks.
Kā sadzīvot ar ikdienu, kas ne vienmēr mums draudzīga?
“Tiesa, ir arī problēmas, kuru novēršana prasa finansiālus ieguldījumus,” atzīst skolotājas. “Saprotam, ka tās nav atrisināmas vienā dienā. Mūsu mazajiem bērniem, kuri mācās klasēs ar lielu skolēnu skaitu, pietrūkst plašuma, brīvības, atpūtas telpu ar šūpuļtīkliem, vigvamiņiem, spilventiņiem. Relaksējoša vide ļoti palīdzētu jaunāko klašu skolēniem, kuri spiesti atrasties skolā no agra rīta līdz vēlam vakaram.”
Iemācīties nomierināties, sadzīvot ar ikdienu un notikumiem, kas ne vienmēr ir mums draudzīgi, nav vienkārši arī pieaugušajiem, kur nu vēl mazam bērnam. Kursos daudz runāts par sociāli emocionālo inteliģenci.
“Tas nebūt nav vienkārši – iedziļināties katrā bērnā, īpaši tad, ja neesi viņa klases audzinātājs un māci tikai kādu vienu mācību priekšmetu,” atzīst skolotājas.
“Taču ikviens skolotājs var vismaz neiedzīt bērnu vēl dziļākā strupceļā. Mēs jau nezinām, kāds bija viņa rīts mājās, kā pagāja vakars un nakts. Ne vienmēr mājas darbs nav izpildīts tāpēc, ka skolēns ir slinks vai arī vienkārši nav gribējis mācīties. Protams, ir arī tādi gadījumi, bet ilgtermiņā daudz efektīvāk par secinājumu – tu esi slinks, ir pajautāt: “Kas notika, kāpēc tu šodien neizmācījies?” Lai nav tā, ka skolotājs, tēlaini runājot, ir tas, kas stāv ar “āmuru” un dzen vēl dziļāk zemē to “nagliņu”, kas jau tā cenšas turēties. Ja skola ir vieta, kas palīdz un atbalsta, bērns uz to nāk ar prieku. Jo jūtas drošs par to, ka viņu sapratīs, atbalstīs un būs cilvēks, kuram vajadzīgajā brīdī var lūgt palīdzību,” uzsver skolotājas.
“Visi labi zinām, ka arī labvēlīgās ģimenēs mēdz būt dažādas situācijas – māsa ar brāli sastrīdas, vecāki nevar iedarbināt mašīnu, bērns aizgulējies, viņam pazudusi braukšanas kartiņa, autobusa šoferis nav paņēmis autobusā. Beigās viņš pēc tā visa nonāk skolā, tad vēl izrādās, ka aizmirsies izpildīt mājas darbu un tad ir tā, ka soma lido, viss ir slikti, bet varbūt dēļ tā viena neizpildītā mājas darba pasaule tomēr neapstāsies,” pārdomās dalās skolotājas.
“Jaunāko klašu skolēni tikai vēl mācās kontrolēt savas emocijas. Ja bērns stundā dīdās, viņš tā cenšas atbrīvoties no sava stresa. Mums kā skolotājiem ir visas iespējas palīdzēt viņam atbrīvoties no negatīvajām emocijām, nenodarot pāri sev un citiem. Visbiežāk ne pārāk labās lietas vēlāk “uzpeld” tieši tāpēc, ka kaut kas būtisks palaists garām pirmajos skolas gados. Pedagogs, ar kuru bērns pavada kopā daudzas stundas, var būtiski ietekmēt viņa turpmāko izaugsmi,” atzīst skolotājas.
Taču arī līderim ir vajadzīgi brīži, kuros atjaunot resursus. Skolotājām Ingai Lapiņai, Sanitai Ceriņai un Līgai Veģerei šoziem tas bija brauciens uz Lisabonu.
Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Valsts izglītības un attīstības aģentūras (VIAA) uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienību, ne piešķīrēju iestādi VIAA nevar saukt pie atbildības par tiem.
Sagatavoja: Baiba Vahere, Smiltenes vidusskola