Oktobra izskaņā - laikā, kad pati Latvijas daba rosina uz brīdi apstāties un apzināties savas patiesās vērtības, Smiltenes vidusskolas jaunieši kopā ar bibliotēkas vadītāju Ingunu Kudlāni piedalījās Cēsu pulka Skolnieku rotas piemiņas karoga glabātāju skolu pasākumā Cēsīs. Pilsētā, kurā 1929. gada 22. jūnijā notika svinīgs minētā karoga iesvētīšanas dievkalpojums un joprojām, tāpat kā Smiltenē, tiek turētas godā Latvijas nacionālās vērtības.
Pasākumu organizēja Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija, kas šā gada pavasarī pārņēma no Smiltenes vidusskolas Cēsu pulka Brīvprātīgās skolnieku rotas ceļojošo piemiņas karogu.
Smiltenes vidusskolu pasākumā pārstāvēja: bibliotēkas vadītāja Inguna Kudlāne un jaunieši: Sanija Strauja, Elza Lucāne, Katrīna Anna Putrāle, Kristers Purviņš un Armando Zujevs.
Veicinot izpratni par Latvijas vēsturi un valstiskuma apziņu
Skolēni un skolotāji kopā ar Cēsu pulka Brīvprātīgās skolnieku rotas karoga nodošanas un godāšanas tradīcijas atjaunotājiem dažādos uzdevumos un muzejpedagoģiskās nodarbībās veicināja izpratni par Latvijas vēsturi un valstiskuma apziņu.
Pasākuma sākumā uzrunu teica un ar dienas plānu iepazīstināja DACVĢ direktors Oskars Kaulēns. Skolas sveikt bija ieradies Cēsu novada Domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Arī viņa ģimenei ir bijusi saistība ar Skolnieku rotu – vectēvs bijis rotas karavīrs, bet vecāmāte šuvusi Skolnieku rotas karogu.
Diena iesākās ar prāta spēļu (iz)aicinājumu, kas notika skolu jauktās komandās. Pēc prāta spēļu aktivitātēm skolēni atgriezās skolu komandās veica uzdevumu PIEMINEKĻA MONOLOGS, kur vienam stāstītājam bija pirmajā personā jāpastāsta par sevi - kas es esmu par pieminekli, kad esmu veidots, kas mani radīja, kāpēc esmu radīts un kādas vērtības iemiesoju?
Godinot neatkarības ceļu, tā veidotājus un aizstāvjus
Noslēgumā visi devās uz kopīgu foto pie Cēsu Uzvaras pieminekļa, lai godinātu Atbrīvošanās cīņās kritušos karavīrus, neatkarības ceļu, tā veidotājus un aizstāvjus, pieminekļa autorus un brīvības sargus.
“Atjaunotā pieminekļa projektu izstrādāja arhitekts Imants Timermanis, precīzi balstoties uz pirmā (1924. gada) pieminekļa autora Paula Kundziņa vēsturiskajām skicēm. Viens no galvenajiem procesa virzītājiem un iniciatoriem bija toreizējais Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs Māris Niklass. Ideja par pieminekļa atjaunošanu radās jau Trešās Atmodas sākumā,” vēsta populārzinātniskais informācijas resurss - vietne “Nacionālā enciklopēdija”.
Atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai celtais Cēsu uzvaras piemineklis Latvijas pirmajā brīvvalsts laikā bija viens pirmajiem uzvarai un neatkarībai veltītajiem monumentiem. Tā pakājē – dienvidu fasādē – uz akmens obeliska iestrādāts bronzas uzraksts ar labi zināmo tautasdziesmas rindu: “No zobena saule lēca”, kas ir arī Cēsu pulka Skolnieku rotas devīze.
Cēsu pulka Skolnieku rotas karogs darināts par godu 1919. gada 6. jūnijā Cēsu kauju skolnieku rotas piemiņai. Karoga nodošanas un godāšanas tradīciju atjaunoja 1997. gadā Cēsu rajona padome pēc Māra Niklasa iniciatīvas.