Patriotu mēnesis novembris ir laiks, kad īpaši izcelt un godināt ļaudis, kuri devuši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas valsts veidošanā un brīvības cīņās. Viens no tādiem ir novadnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Mekše, kam 2026. gada 9. novembrī svinīgi atklājām īpašu piemiņas plāksni Smiltenes pilsētas kapos – viņa atdusas vietā.
Jānis Mekše (Mekšs) dzimis 1890. gada jūlijā Smiltenes pagastā. Te arī skolojies, un bijis zemkopis. 1915. gadā viņu iesauca krievu armijā, bet no tā paša gada decembra līdz 1918. gadam viņš dienēja latviešu strēlnieku formējumos.
1919. gada 6. jūnijā J. Mekše brīvprātīgi iestājās Latvijas armijā, kur, dienot Cēsu kājnieku pulkā, varonīgi cīnījās pret landesvēru, bermontiešiem un lieliniekiem. Oficiālajā pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni īpaši uzsvērta viņa varonība cīņā Jaunraunas tuvumā: “Kad mūsu daļas bija spiestas atkāpties, Mekšs kā vada komandieris stiprā apšaudē palika savā vietā un noturēja pozīcijas, līdz mūsējie bez sevišķiem zaudējumiem bija pārgājuši uz jaunām pozīcijām.”
Pēc Neatkarības kara beigām viņš strādāja par zemkopi un strādnieku dažādās Latvijas vietās. Otrā pasaules kara beigās, 1944. gada rudenī, J. Mekše atgriezās dzimtajā Smiltenes pagasta “Kaiku” mājā, kur pavadīja mūža pēdējos gadus līdz pat savai aiziešanai 1948. gada 25. oktobrī.
J. Mekše bija ievērojams Latvijas brīvības cīnītājs, kurš izcēlās ar īpašu drosmi. Viņa ieguldījums valsts neatkarības kaldināšanā ir cieši saistīts ar dalību izšķirošajās Neatkarības cīņās pret landesvēru. Par sasniegumiem kaujas laukā J. Mekše apbalvots ar jau pieminēto Lāčplēša Kara ordeni, bijis viens no 52 latviešiem, kurš saņēmis Igaunijas Brīvības krustu, kā arī Krievijas Jura krusta II, III un IV šķiru, kas nopelnītas par drošsirdību Pirmā pasaules kara laikā, dienot latviešu strēlnieku formējumos.
J. Mekšes vārds iemūžināts Igaunijā, Tori memoriālajā karavīru baznīcā, kā arī Rīgas Brāļu kapu memoriālajā istabā, taču dzimtajā Smiltenē līdz šim trūka taustāmas liecības par viņa varoņdarbiem. Šī iemesla dēļ pēc sabiedriskā darbinieka un kultūras pieminekļu atjaunotāja Māra Niklasa iniciatīvas Smiltenes pilsētas kapos, J. Mekšes atdusas vietā, izvietota piemiņas plāksne, kas tapusi ar Latviešu strēlnieku apvienības un Smiltenes novada pašvaldības atbalstu.
Atklāšanas dienā M. Niklass, Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītājs, atvaļināts pulkvežleitnants Ēvalds Krieviņš un J. Mekšes mazdēls Indulis Mekše tikās ar Smiltenes vidusskolas audzēkņiem, lai vairāk pastāstītu par šī drosmīgā kareivja ieguldījumu Latvijas neatkarības kaldināšanā. Vēlāk visi kopīgi devās uz Smiltenes pilsētas kapiem, kur godināja J. Mekšes piemiņu un svinīgi atklāja granītā kalto plāksni.
“Pateicība Jāņa Mekšes tuviniekiem par piemiņas glabāšanu! Ir maz tādu dzimtu, kas ir pratušas šādus stāstus nosargāt, un mēs redzam, ka Mekšes dzimtai ir spēcīgs turpinājums,” noliekot ziedus pie piemiņas plāksnes, pauda Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniece Astrīda Harju. Viņa aicināja klātesošos jauniešus izzināt arī savas dzimtas stāstus, noskaidrot, vai arī kāds no viņu senčiem nav bijis kareivis, kas cīnījies par mūsu šodienas brīvību.
Latvijas valsts brīvība nav pašsaprotama – tā ir izcīnīta tādu nesatricināmu karavīru kā Jānis Mekše drosmē, pašaizliedzībā un ticībā savai zemei. Atklātā piemiņas plāksne ir ne tikai cieņas apliecinājums vienam novadniekam, bet arī pastāvīgs atgādinājums mums visiem par vēstures līkločiem un atbildību to sargāt. Kamēr vien šie varoņstāsti dzīvos mūsu atmiņās, dzimtās un piemiņas vietās, tikmēr būs dzīva arī brīva un stipra Latvija.
