2025. gada februārī Smiltenes novada pašvaldība noslēdza līgumu ar SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” par arhitektoniski mākslinieciskās izpētes (AMI) veikšanu Smiltenes muižas vēsturiskajām siltumnīcas ēkām. Izpētes rezultātā izstrādāts pētījums, kurā ietverta vēsturiskā analīze un fotofiksācijas. Šis dokuments kalpojis par būtisku pamatu būvprojekta “Kalnamuižas siltumnīcu kompleksa atjaunošana” izstrādei un būs nozīmīgs resurss turpmāko lēmumu pieņemšanā par objekta saglabāšanu un attīstību.
2025. gada 20. septembrī Smiltenes novada muzejs sadarbībā ar Smiltenes novada bibliotēku organizēja Smiltenes muižas (Kalnamuižas) vēsturisko siltumnīcu izpētes rezultātu prezentāciju, Smiltenes novada bibliotēkā, Dakteru ielā 27.
Saistošā, izsmeļošā un detalizētā priekšlasījuma autors, Smiltenes muižas siltumnīcu izpētes veicējs, vēsturisko būvju pētnieks Gundars Kalniņš ieskicēja šo ēku vizuālos apveidus un arhitektūru, vēsturisko sava laika tehnisko nodrošinājumu un modes tendences, kuru iespaidā siltumnīcas tikušas aprīkotas gan ar modernām jumta žalūzijām, gan apkures krāsnīm, no kurām siltais gaiss, plūstot cauri ēkai, deva iespēju audzēt, iespējams, ne tikai pierastos šī klimata augus virtuves galdam, bet arī eksotiskākus dekoratīvos augus un svešzemju ziedus. Priekšlasījuma gaitā klātesošie varēja vērot siltumnīcu attēlus vecās fotogrāfijās, kas ataino šo būvju pavisam neredzētus rakursus, gan mēģināt atpazīt cilvēkus, kas strādājuši šajās siltumnīcās pirms simts un vairāk gadiem. Siltumnīcu izpētes prezentācijā bija skatāmas skaistas fotogrāfijas no Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīva, Valkas novadpētniecības muzeja un Smiltenes novada bibliotēkas novadpētniecības krājumiem, arī privātu fotogrāfiju kolekcijām, un vēsturiskā konteksta garšu prezentācijai sniedza 19. gadsimta siltumnīcu un līdzīgu konstrukciju būvēšanas ieteikumi Eiropas rietumos, pēc kuriem, būvējot savas muižas siltumnīcas, visticamāk, vadījies arī firsts Pauls Līvens pirms 150 gadiem. Klātesošie varēja iepazīties arī ar izpētes gaitu tepat, Smiltenē, jo pētnieka stāsts atainoja visu esošo konstrukciju stāvokli un to atliekas, kā arī izpētes gaitu.
Pētnieks Gundars Kalniņš uzsvēra, ka Smiltenes pilsēta var lepoties ar tik labi saglabātām vēsturisko būvju atliekām, jo citur Latvijā tādu ir ārkārtīgi maz vai ir pazudušas vispār. Tas dod iespēju šī kultūrvēsturiskā mantojuma saudzīgai un iespējami autentiskākai parādīšanas un tālākas izmantošanas iespējai nākotnē.
Izpēte īstenota ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu projekta “Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Smiltenes muižas apbūve" sastāvā esošo siltumnīcu dokumentācijas izstrāde” ietvaros, kura ilgtermiņa mērķis ir saglabāt, aizsargāt un nodot nākamām paaudzēm kultūrvēsturiskās vērtības Smiltenes pagastā un Smiltenes novadā, bet īstermiņa mērķis – apzināt Smiltenes muižas apbūves (aizsardzības Nr. 6873) sastāvā esošo siltumnīcu kultūrvēsturisko un māksliniecisko vērtību.
Ar izstrādāto izpētes materiālu ikviens interesents var iepazīties šeit: AMI.
Sagatavoja: Vita Blate, Smiltenes novada muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja un Vita Grigule, Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja