2025. gada 15. septembrī notika otrā Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Ervina Labanovska tiešsaistes tikšanās ar iedzīvotājiem pašvaldības “Facebook” lapā, kurā apspriesti dažādi izglītības jomas jautājumi.
Sarunā, kuras formāts ieviests, lai veicinātu atklātu komunikāciju un rastu risinājumus iedzīvotāju aktuālajiem jautājumiem, piedalījās domes priekšsēdētājs, Izglītības pārvaldes vadītāja Evija Kindzule un pašvaldības izpilddirektora vietnieks Edgars Roslovs.
Tiešraides laikā kopumā saņēmām 15 jautājumus no iedzīvotājiem, uz kuriem esam sagatavojuši atbildes.
- Vai ir iespējams saņemt “KiVa” anketēšanas rezultātu apkopojumu, kas tik veikts pagājušajā mācību gadā? Interesē, piemēram, cik procenti skolēnu minēja mobingu, kā skaidroja dažādus mobinga veidus, vai ir redzams uzlabojums salīdzinot ar citu Latvijas skolu datiem.
“KiVa” anketēšanas rezultāti tiek izskatīti iestādes padomē, kurā ir arī skolēnu vecāki. Viņu uzdevums ir iepazīstināt ar rezultātiem citus vecākus. Par rezultātiem var jautāt klases audzinātājai, kura rezultātus pastāstīs detalizētāk. Ja pēc iesniegto datu analīzes tiek konstatētas kādas problēmas, skolas atbalsta personāls strādā, lai tās novērstu.
- Vai skolās tiek veikta anonīma anketēšana (varbūt “KiVa” ietvaros) par uzticēšanos skolas psihologiem? Mazākie bērni psihologam biežāk uzticas, bet pusaudžiem tas bieži kļūst sarežģīti – vai viņi vispār redz skolas psihologu kā drošu cilvēku?
Izglītības iestādēs tiek veikta dažāda veida skolēnu, pedagogu un vecāku aptaujas par skolas vidi, pastarpināti arī par atbalsta personāla pieejamību un kvalitāti. Skolas nav izstrādājušas anketu, lai noskaidrotu, kurš un vai atbalsta personāls ir skolēnu uzticības persona, arī “KiVas” ietvaros šāda jautājuma nav.
Pētījumi rāda, ka jaunākie skolēni psihologam uzticas vieglāk, jo viņiem vēl nav izteiktu aizspriedumu. Pusaudžiem uzticēšanās ir sarežģītāka – viņi ir kritiskāki, baidās par konfidencialitāti un izjūt vienaudžu spiedienu.
Skolas psihologs ir profesionāls un konfidenciāls atbalsta cilvēks, pie kura bērni un jaunieši var vērsties individuāli vai grupā. Uzticēšanās veidojas pakāpeniski, īpaši pusaudžu vecumā, tāpēc skolās tiek stiprināta psihologa klātbūtne un atpazīstamība, lai veicinātu drošības sajūtu un pārliecību, ka viedoklis tiks uzklausīts.
Ja vecākiem vai skolēniem rodas šaubas par psihologa darba organizāciju vai konfidencialitāti, vienmēr ir iespēja vērsties pie skolas vadības vai izglītības pārvaldes, lai kopīgi rastu risinājumu. Ņemot vērā cik psihologs iestādē ir pieprasīts, tas liecina, ka skolēniem iespēja apmeklēt speciālistu ir svarīga.
- Par drošību skolas tualetēs, kur diemžēl notiek vielu lietošana un vardarbība. Vai pašvaldība ir apsvērusi iespēju tualetes pārbūvēt par pilnībā slēgtām kabīnēm un gaitenī pie ieejas uzstādīt videonovērošanu? Tas nodrošinātu privātumu, bet vienlaikus būtiski mazinātu riskus.
Ņemot vērā, ka labierīcību telpas ir viena no vietām, kur var notikt gan vielu lietošana, gan nevēlama uzvedība, un tas rada bažas gan vecākiem, gan skolas darbiniekiem, izglītības iestādē regulāri tiek vestas pārrunas ar skolēniem, lai noskaidrotu situācijas nopietnību, kā arī to novērstu. Tāpat tiek organizēti policijas reidi, lai konstatētu vai izglītojamie neuzglabā un nelieto aizliegtas vielas. Budžeta ietveros var tikt izskatīta iespēja pārbūvēt labierīcību kabīnes par pilnībā slēgtām.
- Smiltenes vidusskolā 1. klasē šobrīd ir vidēji ap 20 skolēniem klasē, sadalīti četrās paralēlklasēs. Vai pašvaldība ir apsvērusi iespēju 1.–4. klasēs šīs klases sadalīt grupās pa apmēram 10 bērniem – lai nodrošinātu labākus mācīšanās apstākļus un individuālāku pieeju? Cik papildu līdzekļu tas prasītu (piemēram papildu pedagogi un saistītās izmaksas).
2025./2026. mācību gadā Smiltenes vidusskolas 1. klasē mācības uzsāka 110 skolēni, līdz ar to tika izveidotas 5 paralēlās klases vidēji ar 22 skolēniem katrā klasē. Šāds skolēnu skaits atbilst normatīviem un skolotājiem ir iespējams nodrošināt kvalitatīvu mācību procesu. Sadalot 1. klasi paralēlklasēs šādam risinājumam būtu būtiskas, finansiālas sekas:
- katru esošo klasi sadalot uz pusēm, skolotāju skaits faktiski dubultotos (piemēram, 5 klases pārvērstos par 10, līdz ar to nepieciešami papildu 5 klases audzinātāji, kā arī palielinās pārējo priekšmetu skolotāju skaits, piemērām, mūzika, sports, un citi.);
- jānodrošina arī papildu mācību telpas (kas Rīgas ielā 16C jau ir noslogotas) un aprīkojums;
- jāsedz ar to saistītās izmaksas (atalgojums, sociālās garantijas).
Pašvaldība apzinās mazāku klašu priekšrocības un turpinās meklēt iespējas uzlabot mācību procesu ar citiem risinājumiem – diferencētu pieeju mācību stundās, pedagogu palīgu piesaisti, atbalsta personāla darbu, mūsdienīgu mācību materiālu izmantošanu. Vienlaikus pašvaldība turpinās sekot iedzīvotāju ierosinājumiem un, ja valsts līmenī tiks nodrošināts papildu finansējums, būs gatava pārskatīt iespējas par mazāku klašu organizēšanu iespēju robežās.
Ja ir vēlme un vajadzība pēc mazākas klases, vienmēr ir iespēja izvēlēties mazāku skolu – piemēram, tuvākā šāda veida skola pilsētai ir Blomes pamatskola, kur skolēnu skaits klasē ir mazāks.
- Kādas ir iespējas nošķirt jaunākos skolēnus no pusaudžiem visās novada skolās, līdzīgi kā tas jau tiek darīts Smiltenē, lai radītu drošāku vidi?
Smiltenē skola ir trīs ēkās nevis ar mērķi nošķirt dažādu vecumu skolēnus, bet skolēnu skaits ir liels un šobrīd nav iespēju, lai visi vidusskolas skolēni mācītos divās vai vienā ēkā. Izglītojamie trīs Smiltenes vidusskolas ēkās ir sadalīti ņemot vērā pamatizglītības un vidējās izglītības posmus, lai veiksmīgāk organizētu mācību procesu ņemot vērā attālumu starp iestādes ēkām.
Dažādu vecumposmu nozīme izglītības iestādē:
- Sociālās vides daudzveidība
Skola nav tikai mācību vieta – tā veido arī sociālās prasmes. Jaunākos skolēnus pilnībā nošķirot no pusaudžiem, viņi zaudētu iespēju mācīties no vecāko piemēra, attīstīt komunikāciju starp vecuma grupām un sagatavoties nākamajiem izglītības posmiem.
- Skolas kopienas izjūta
Skolēni veido vienotu skolas kopienu, un vecuma grupu nošķiršana vājinātu piederības sajūtu un tradīciju kopību. Šādas kopīgas pieredzes ir svarīgas bērna emocionālajai attīstībai.
- Mentoru un atbalsta iespējas
Vecākie skolēni nereti kļūst par jaunāko skolēnu atbalsta personām – viņi palīdz orientēties skolā, iesaistās kopīgās aktivitātēs, darbojas skolēnu pašpārvaldēs vai brīvprātīgi sniedz palīdzību. Pilnībā nošķirot grupas, šīs iespējas samazinātos.
- Praktiski un finansiāli ierobežojumi
Pilnīga nošķiršana prasa papildu telpu, personāla un finanšu resursus. Mazākajās novada skolās tas vispār nebūtu iespējams, jo skolēnu skaits ir neliels un ēku plānojums to nepieļauj. Tas nozīmētu arī papildu izmaksas pašvaldībai, kuras nesamērīgi pārsniegtu ieguvumus.
- Preventīvie risinājumi alternatīvā veidā
Drošas vides nodrošināšanai iespējams izmantot citus, elastīgākus risinājumus – starpbrīžu grafiku diferencēšanu, pedagogu uzraudzību, preventīvu darbu un skolas iekšējās kārtības noteikumu pilnveidošanu. Tie bieži vien ir efektīvāki par fizisku nošķiršanu.
Citās novada izglītības iestādēs klašu grupas ir izvietotas pa koridoriem/stāviem, pilnīga jaunāko skolēnu nošķiršana no pusaudžiem nav nedz pedagoģiski, nedz sociāli vēlama, kā arī nav praktiski īstenojama visās skolās. Līdzsvarotāka pieeja ir dažādu organizatorisku un pedagoģisku risinājumu kombinēšana, saglabājot skolas kā vienotas kopienas principu.
- Profesionāli un izglītoti pedagogi, bet, piemēram, sporta treneriem, lai atjaunotu sertifikātu ir jāsavāc noteikts stundu skaits kursos. Kvalitatīvus kursus ar trenera algu nav iespējams atļauties un atbalsta praktiski nav. Šeit domāta ne pedagoģija, bet profesijai atbilstošus – anatomija, biomehānika, jaunās tehnoloģijas, kas viss ir par maksu, ko treneri nevar vienmēr atļauties.
2025. gada 8. maijā Smiltenes novada Kultūras centrā un Sporta hallē notika seminārs sporta skolotājiem “Sporta pedagogu profesionālās kompetences pilnveide darbā ar audzēkņiem”, kuru organizēja Izglītības pārvalde sadarbībā ar Smiltenes pilsētas Bērnu un Jaunatnes sporta skolu. Seminārā lekcijas lasīja Agita Ābele (Dr. paed., Rīgas Stradiņu Universitāte) par psiholoģiskiem treniņu aspektiem, Jānis Kaupe (Latvijas Olimpiskās vienības ārsts) par anatomiju, jaunākās tehnoloģijas demonstrēja Ģirts Kātiņš (Smiltenes BJSS, BMX treneris), praktiskus vingrinājumus demonstrēja Guntars Marks (Smiltenes BJSS vieglatlētikas treneris un Blomes pamatskolas sporta skolotājs). Par semināra apmeklējumu tikai izsniegtas apliecības. 2025. gada 25. augustā Smiltenes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skolā notika kurss “Ceļš uz sasniegumiem: motivācija, iekšējie resursi, sadarbība un komandas gars”, vadīja hokejists un personīgās izaugsmes treneris Jēkabs Rēdlihs. Izglītības pārvalde un Sporta pārvalde ir atvērtas sadarbībai un atbalstam, ikviena pedagoga un trenera vajadzības tiek uzklausītas un tiek meklēti risinājumi.
- Vai tiek apsvērta pusaudžu resursu centra izveide, kāds ir Valmierā, kur jaunieši var saņemt palīdzību un atbalstu?
Šobrīd Pusaudžu resursu centra filiāles ir pieejamas daļā no valstspilsētām un tās koordinē Veselības ministrija. Centrs sniedz profesionālu, multidisciplināru un draudzīgu palīdzību jauniešiem un viņu ģimenēm ar mentālās veselības grūtībām. Komandā strādā psihologi, psihiatri, mentori, uztura speciālisti, fizioterapeiti un citi, atkarībā no nepieciešamības. Jaunieši var saņemt gan konsultācijas klātienē, gan attālināti.Pusaudžu centra Valmieras filiāles pakalpojumi bez maksas ir paredzēti ikvienam Vidzemes reģiona pusaudzim, arī no mūsu novada.
Smiltenes novadā jaunieši šobrīd var saņemt palīdzību vēršoties izglītības iestādē vai Izglītības pārvaldē pie atbalsta speciālistiem, bet tiek domāts kā palielināt atbalsta speciālistu skaitu.
Rudens otrajā pusē tiks atvērts Jauniešu centrs Smiltenē, kurā ikdienā darbosies Jauniešu dome, Jaunatnes darbinieks un Jaunatnes lietu speciālists. Centra darba laikā jauniešiem būs iespējams to apmeklēt, lai lietderīgi pavadītu brīvo laiku – uzzinātu par dažādiem projektiem, mācītos tos rakstīt, uzzinātu par Jauniešu domes darbību, piedalītos dažādās prasmju un spēļu pēcpusdienās.
- Kad apsekosiet Palsas skolu? Tās stāvoklis ir zem katras kritikas.
Pašvaldības pārstāvji ir apsekojuši Palsas pamatskolu, kā rezultātā Smiltenes novada pašvaldības dome 2024. gada 22. augustā pieņēmām Lēmumu Nr. 548 par projekta īstenošanu “Infrastruktūras un mācību vides pilnveide Palsas pamatskolā”, kura ietvaros ir paredzēts veikt pārbūves darbus pašvaldības ēkā Oktobra ielā 15, Variņos, lai izveidotu piemērotu infrastruktūras un mācību vidi Palsas pamatskolai. Projekta izpildi ir paredzēts veikt līdz 2029. gada 31. decembrim.
- Vai plānots šogad bērniem izsniegt Covid-19 testus?
Šobrīd nav informācijas, ka bērniem tiks nodrošināti valsts apmaksāti Covid-19 testi (kā tas bija iepriekš). Sekosim līdzi jaunākajai informācijai un informēsim.
- Protams, ir labi, ka bērni mācās komunicēt dažādos vecumos, bet vai to vajag nodrošināt ikdienas gaitenī un labierīcībās? Socializācija var notikt drošos pasākumos vai kopīgās aktivitātēs. Ikdienas skolas vidē mazākajiem bērniem nepieciešama drošība, un tas nozīme nošķirt sākumskolu no pusaudžiem. Pirmklasniekiem nav jāiemācās “izdzīvot” starp piektklasniekiem, kuriem jau ir pubertātes perioda izaicinājumi.
Smiltenes novada izglītības iestādēs sākumskolas klašu skolēnu mācību procesa norise ir izkārtota vai nu atsevišķā gaitenī, vai atsevišķā stāvā, kā arī gaiteņa noteiktā posmā, lai pēc iespējas nodrošinātu kvalitatīvāku mācību procesa norisi un drošību starpbrīžos. Papildus meklēsim risinājums drošības situācijas uzlabošanai izglītības iestādēs, kā, piemēram, skolotāju klātbūtne starpbrīžos pie labierīcībām un gaiteņos, īpaši tur, kur notiek lielākā skolēnu plūsma, videonovērošana gaitenī pie labierīcībām (ne pašās telpās) – piemēram, lai samazinātu risku par nevēlamu uzvedību.
- Ievērojot, ka Trapenē šobrīd ir tikai pirmsskola, vai ir kādi plāni par skolas ēkas izmantošanu?
Šobrīd plāna par pārējo skolas ēku telpu, kas nav nepieciešamas pirmsskolai, nav, taču, pašvaldība nākotnē izvērtēs šo telpu lietderīgu izmantošanu.
- Kā tiek nodrošināta pedagogu profesionalitāte un jaunu pedagogu piesaiste mazajās skolās, īpaši sākumskolas posmā, ja bieži vien strādā ilgstoši vieni un tie paši pedagogi? Noguruši, izdeguši un pensijas vecuma. Strādā, jo tur ir strādājuši visu mūžu un dzīvo ļoti tuvu darba vietai.
Pedagogiem trīs gadu laikā jāapgūst 36 stundu profesionālās pilnveides kursi, kas veicina izglītības kvalitāti. Latvijā trūkst pedagogu, īpaši jauno, un Smiltenes novadā viņu piesaiste ir prioritāte, risinot mājokļu pieejamību un pielāgojot atbalsta sistēmas (piemēram, stipendijas studējošajiem vajadzīgajās profesijās).
- Vajadzētu sniegt lielāku atbalstu bērniem, kuriem iedod kodu un bērns var iestāties tikai vienā novada skolā (Palsas pamatskolā), kura pat nav piemērota mācībām.
Skolēniem ar 01015511 (speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar valodas traucējumiem) un 01015611 ( speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar mācīšanās traucējumiem) izglītības programmu apguve un atbalsts tiek nodrošinātās vairākās vispārējās izglītības iestādēs. 01015811 (speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem) izglītības programmas apguve ir pieejama Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošajā un mākslu pamatskolā, un Palsas pamatskolā. Palsas pamatskolā pieejams papildus atbalsts izglītojamajiem – pedagoga palīgi, pavadoņi, sociālais pedagogs, psihologs, bibliotekārs, ABA terapeits, mūzikas terapeits, kanisterapeits, montesori, barboleta, fizioterapija, logopēdi, ārstnieciskā vingrošana, ritmika, peldēšana.
- Kad tiks nodrošināta visās novada skolās vienāda, atbildīga skolotāju rīcība, ja ar skolēnu stundas laikā ir atgadījies nelaimes gadījums. Piemēram, ar basketbola bumbu 2. klases skolēns ir saņēmis triecienu pa seju. Deguns asiņo, bet ne sporta skolotājs, ne audzinātāja nepiezvana vecākiem. Kurš uzņemsies atbildību par traumām, ja tāds rodas?
Uz visām Izglītības iestādēm 2023. gada 22. augusta MK noteikumi Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”. Likuma 6.9. punktā ir noteikts: “ Izglītības iestādes ārstniecības persona vai pirmās palīdzības sniegšanā apmācīts izglītības iestādes darbinieks sniedz palīdzību izglītojamajam akūtas saslimšanas vai nelielas sadzīves traumas gadījumā, ja izglītojamā veselība vai dzīvība nav apdraudēta, kā arī iespējami īsā laikā nodrošina informācijas sniegšanu vecākiem par nepilngadīgajam izglītojamam sniegto palīdzību”. Par likuma izpildi un normu ievērošanu ir atbildīgs izglītības iestādes vadītājs.
Papildus šajā mācību gadā Smiltenes novada Izglītības pārvalde organizēs pirmās palīdzības kursus pedagogiem.
- Vai uz mazākajām klasēm Smiltenē nāk bērni no pagastiem vai lielākā daļa ir no pašas Smiltenes?
Smiltenes vidusskolā no 110 pirmo klašu skolēniem, kuri uzsāka mācības, 79 % ir no Smiltenes, 5 % ārpus novada un 16 % no mūsu novada citas administratīvās teritorijas.
Nākamā tiešsaistes saruna ar iedzīvotājiem notiks 2025. gada 20. oktobrī, tēma – kultūra. Tajā kopā ar pašvaldības domes priekšsēdētaju piedalīsies arī kultūras jomas pārstāvji. Lai veidotu jēgpilnu un saturisku sarunu, aicinām novadniekus līdz 16. oktobrim uzdot jautājumus, rakstot uz e-pasta adresi: prese@smiltenesnovads.lv.
Sagatavoja: Evija Kindzule, Izglītības pārvaldes vadītāja un Linda Fronta, Komunikācijas speciāliste