Viens no galvenajiem muzeja darbības mērķiem ir novada pētniecība. Kas tieši ir labi zināmais vārds “novadpētniecība” un ko ar to darīt? Tas aptver visu iespējamo vietējās dzīves aspektu izpēti visdažādākajās dzīves jomās un ir saistīts ar daudzām kultūras un zinātņu nozarēm – novada vēsture, ģeogrāfija, vide un ainava, ģeoloģija, daba, sociālā, politiskā, kultūras un ekonomiskā dzīve, izglītība, māksla, mūzika, arhitektūra, etnogrāfija, kultūras pieminekļi, ievērojami novadnieki, iedzīvotāju sadzīve, paražas, folklora u. t. t., turklāt, novadu pēta visās trijās laika dimensijās – pagātnē, tagadnē un nākotnes perspektīvā. Liels, visaptverošs skaidrojums un tikpat liels visaptverošs darbs, kuru nākas darīt pa mazam solim, bieži mazā mērogā, to pakāpeniski paplašinot.
Smiltenes novada muzejs šoruden savu skatupunktu vērsa Variņu virzienā, kur, kā izrādās, dzīvo savu apkārtni un vēstures atmiņu mīloša sabiedrība, tādēļ 12. septembra pēcpusdienā Variņu Tautas nama lielā zāle pulcēja daudz interesentu sarunu vakarā par Variņu un apkārtnes vēsturi, aptverot samērā lielu laika posmu – no senākās vēstures līdz 20. gadsimta sākumam. Sarunām pievienoties bija aicināti arī īpaši viesi – rakstnieks Jānis Lejiņš un vēsturnieks Edgars Žīgurs, kurš iesāka vakaru ar apjomīgu pētījumu “Kultūrvēsturiskais mantojums – ieskats Variņu pagasta senākā vēsturē”. Pētnieka priekšlasījums aptvēra gan Variņu apkārtnes senākās robežas, krustakmeņus, Livonijas laika, poļu un zviedru, kā arī Krievijas impērijas laika ceļu tīklu Variņu apkārtnē, pilskalnu un senkapu iespējamās atrašanās vietas, kā arī vēsturisko koku un kulta vietu atradumus un ģeogrāfiju. Savukārt rakstnieka Jāņa Lejiņa stāsts vairāk bija par vēstures faktu dažādajām interpretācijām gadsimtu gaitā un to izmantošanu dažādos daiļliteratūras darbos atkarībā no valdošās politiskās situācijas vai citām ideoloģijas ietekmēm. Tomēr tiem, kas lasījuši rakstnieka triloģiju “Zīmogs sarkanā vaskā”, ir zināms, ka vienā no romāna epizodēm ir pieminēti arī Variņi.
Sarunu vakara iniciatore bija Ilze Krevica – Variņu pagasta iedzīvotāju padomes dalībniece, kas pati interesējas par Variņu apkārtnes senākajām liecībām, cilvēkiem, to darbiem un mājām. Ilzes izpētītās un pašas dokumentāli fiksētās liecības vairāk stāstīja par Variņu ļaužu paveikto pirms Otrā pasaules kara, piemēram, kādas saimniecības vērienu piensaimniecībā, kas rezultējies ar īpašu piena konfekšu ražotni un valsts mēroga apbalvojumu. Šis stāsts lieliski sasaucās ar citas Variņu stāstnieces – Ilzes Jaunpetrovičas atmiņām par daudziem Variņu cilvēkiem, viņu saimniekošanu vietās, kas sen mainījušas gan savu nozīmi, gan skatu. Savukārt, bijušās Variņu pamatskolas skolotājas Dainas Muižnieces detalizētais un apjomīgais faktu vākums par Variņu skolu pirms Otrā pasaules kara aptvēra ne tikai pašas ēkas stāstu, bet arī bijušo skolotāju un skolnieku likteņus, kuri, diemžēl lielākoties ir bijuši skarbi un nelabvēlīgi, ienākot padomju ideoloģijai un represijām Latvijas valstī.
Pasākumam palīdzēja notikt Smiltenes novada muzeja sadarbība ar Palsmanes un Variņu pagastu apvienības pārvaldes vadītāju Tignu Podnieci, Variņu bibliotēkas vadītāju un klientu apkalpošanas speciālisti Madaru Kušneri un Smiltenes Kultūras centra vadītāju Inesi Priedīti, un, protams, ar Variņu pagasta iedzīvotāju padomi. Personisks paldies Variņu Tautas nama darbiniecei Daigai Beitikai.
Muzeja rīkotais sarunu vakars pulcēja daudz interesentu – gan no pagasta, gan kaimiņu pagastiem, Smiltenes un tuvākajiem novadiem. Pasākums deva vērtīgu pieredzi, ļaujot saprast, cik nozīmīgs un saistošs ir novada pētniecības darbs arī ārpus muzeja. Tas apliecina, ka šī darbība ir nepieciešama vietējai sabiedrībai un spēj sniegt tai būtiskus ieguvumus.
Smiltenes novadu veido 2 pilsētas un 24 ciemi 14 pagastos. Katram no tiem ir sava mantojuma vēsture, ko kopā varam pētīt, dokumentēt un izcelt. Variņu sarunu vakars ir piemērs ciešai sadarbībai starp muzeju un citām pašvaldības struktūrām. Tomēr bez iedzīvotāju personiskas ieinteresētības šāds rezultāts nebūtu iespējams.
Smiltenes novada muzejs pateicas visiem, kas apmeklēja pasākumu, gatavojās tam un guva ierosmi tālākam pētnieka darbam – gan kopienas, gan grupas, gan individuālā līmenī. Katrs šāds pētniecības solis iedvesmo sabiedrību apzināt kultūras un vēstures mantojumu un radoši to integrēt mūsdienu dzīvē.
Sagatavoja: Vita Blate, Smiltenes novada muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja