Kritiska domasana
Uz skatuves kiberdošības eksperts Elviss Strazdiņš. Foto - Komunikācijas nodaļa.
FacebookX / TwitterLinkedinThreads

Otrdien, 2026. gada 27. oktobrī, Smiltenes novada Kultūras centrā aizvadītas izglītojošas lekcijas par to, kā mūsdienu informācijas vidē atpazīt maldinošu informāciju, manipulācijas un digitālās krāpniecības mēģinājumus, kā arī attīstīt kritisko domāšanu un pasargāt sevi no kiberdraudiem. Par to vēstīja pētnieciskā žurnāliste un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” līdzdibinātāja Inga Spriņģe un kiberdrošības pētnieks un programmatūru inženieris Elviss Strazdiņš.

Informācijas daudzums ikdienā nepārtraukti pieaug, bet ne visa interneta vidē un sociālajos medijos pieejamā informācija ir uzticama. I. Spriņģe savā lekcijā pievērsa uzmanību tam, kā orientēties šajā sarežģītajā vidē. Viņa klātesošajiem skaidroja, kā atpazīt manipulācijas, dezinformāciju un propagandu, kā arī ļāva caur praktiskiem piemēriem pārbaudīt savu spēju atšķirt patiesību no viltus satura.

Dažādu krāpnieku izmantotās metodes mūsdienās kļūst arvien pārliecinošākas. E. Strazdiņš iepazīstināja ar tādiem krāpniecības rīkiem kā dziļviltojuma balsīm un video, viltus reklāmām, internetveikaliem un investīciju piedāvājumiem, pikšķerēšanu un sociālo mediju krāpniecību. Viņš pastāstīja, kā atpazīt mūsdienu krāpniecības pazīmes, neiekrist psiholoģiskajās manipulācijās, kā arī praktiski pasargāt savu naudu, kontus un personas datus un palīdzēt pasargāt savus tuviniekus.

Diena noslēdzās ar I. Spriņģes lekcijizrādi “Kādēļ viņi nesaprot?”. Tajā meklēja atbildes uz jautājumiem, kāpēc dažkārt cilvēki nedzird mūsu argumentus pat tad, ja viss šķiet skaidrs, un kāpēc ar faktiem vien nepietiek, lai mainītu otra cilvēka viedokli. Pasākuma apmeklētāji uzzināja, kā mūsu pašu domāšana var mūs maldināt, kāpēc piederības sajūta kādai grupai reizēm kļūst svarīgāka par patiesību un kā sarunāties ar cilvēkiem, kuri domā citādi. Tāpat tika apskatīti arī praktiski paņēmieni, kā pareizi jautāt, klausīties un saprast, kad sarunu ir vērts turpināt un kad to labāk apstāties.

Kritiskās domāšanas un medijpratības nozīmi, uzrunājot sanākušos uzsvēra arī Smiltenes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ervins Labanovskis. “Ja mums visiem kopā ir augstāks kritiskās domāšanas līmenis, mēs visi esam drošāki - kā sabiedrība, tā indivīdi. Mēs arī labāk attīstāmies un sasniedzam lielākus mērķus, jo neejam un nesitamies sienā tikai tāpēc, ka kāds mums saka, ka tā vajag darīt.”

Pasākums rīkots UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas ietvaros, kas šogad norisinās no 24. līdz 31. oktobrim, pievēršot uzmanību kritiskās domāšanas, mediju lomas un prasmes orientēties mūsdienu informācijas telpā nozīmei. To rīkoja Smiltenes novada bibliotēka un Izglītības pārvalde. 

Viena no pasākuma organizatorēm – Smiltenes novada bibliotēkas informācijas speciāliste Sandra Marķitāne - teic: “Ļoti iepriecināja atsauksmes, ko saņēmām gan pasākuma laikā, gan pēc tā. Kāda tiešraides skatītāja rakstīja: „Paldies par tiešraidi! Ļoti laba lekcija!”. Cita apmeklētāja atsūtīja sirsnīgu pateicību par pasākuma organizēšanu un iespēju klausīties tik vērtīgas lekcijas. Šādi vārdi sniedz gandarījumu par ieguldīto darbu. Ir patīkami zināt, ka dzirdētais cilvēkiem bijis noderīgs un licis aizdomāties vai paskatīties uz kādām lietām citādi.” Viņa aicina vērsties bibliotēkā ar ieteikumiem par turpmākām nodarbību tēmām vai lektoru izvēli. 

“Es no sirds priecājos par ikvienu, kurš piedalījās šajā pasākumā un ceru, ka katrs paņēma sev līdzi kādu rīku vai padomu, ko izmantot savā ikdienā. No dalībniekiem saņēmām daudz pozitīvu un iedvesmojošu atsauksmju - tas stiprina pārliecību, ka šādi izglītojoši pasākumi novada iedzīvotājiem ir vajadzīgi,” pauž Izglītības pārvaldes izglītības projektu vadītāja Ilze Tarasa.

Medijpratības nedēļa Smiltenes novadā, lekcijas par kritisko domāšanu 2026. gada 27. oktobrī

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Izglītība Bibliotēkas Sabiedrība Drošība