Divu dienu garumā no 29. līdz 30.jūnijam Latvijā un Igaunijā norisinājās starptautiskā konference “Zaļie dzelzceļi: savienojošie maršruti, pieredze un tūrisma mārketings”. Konferencē piedalījās tūrisma nozares profesionāļi, pašvaldību pārstāvji, ceļojumu operatori un eksperti no Latvijas, Igaunijas, Itālijas, Polijas un Turcijas. Konferences mērķis bija veicināt diskusijas par ilgtspējīga tūrisma attīstību, pārrobežu sadarbības iespējām un jaunu tūrisma produktu veidošanu.
Konferences pirmā diena norisinājās atjaunotajā Limbažu novada Ķipēnu muižā. Pasākumu atklāja video sveiciens dalībniekiem no Latvija Republikas Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas. Turpinājumā klātesošos sveica Limbažu novada pašvaldības priekšsēdētājas vietnieks Ģirts Vilciņš un arī Ķipēnu muižas saimnieki Anna un Robins Poynderi, kuri dalījās arī stāstā par muižas atjaunošanas procesu.
Kā nākamā Vidzemes tūrisma asociācijas pārstāve Linda Resinesek klātesošajiem prezentēja klastera programmas ietvaros izstrādātos tūrisma produktus, kuri apvieno Vidzemes uzņēmējus vienotā, eksportspējīgā piedāvājumā, un tie ir “Vidzemes piekrastes garšas”, Putnu vērošanas piedāvājumi, “Bānīša zeme” un “Zaļie dzelzceļi”.
Savukārt Ķipēnu muižas saimnieces vadībā vairāki Vidzemes tūrisma un lauku saimniecību pārstāvji dalījās pieredzē par savu saimniecību attīstību, piedāvājumu veidošanu un dažādu inovatīvu risinājumu ieviešanu, kas bagātina reģiona tūrisma piedāvājumu un stiprina sadarbību starp vietējiem uzņēmējiem, attīstot kopīgus tūrisma piedāvājumus klastera ietvaros. Nikolajs Kravcovs iepazīstināja ar savu iniciatīvu “Iepazīsti Zaļos ceļus kopā ar haskijiem”, stāstot par aktīvās atpūtas iespējām kopā ar haskijiem un dabas taku izmantošanu ilgtspējīgā tūrisma attīstībā. Viņa veikums novērtēts ar Eiropas Zaļo ceļu (European Greenways Award) 2023 balvu. Zane Magone no zemnieku saimniecības “Priedītes” dalījās pieredzē par ģimenēm draudzīgu tūrisma piedāvājumu veidošanu, tostarp mini-zoo konceptu attīstību, kas piesaista gan vietējos, gan ārvalstu viesus. Gunta Treimane no SIA “Zaļās Dzelves” stāstīja par purvu un mitrāju ainavu terapeitisko vērtību, uzsverot dabas dziedinošo spēku un šo teritoriju potenciālu veselības tūrisma attīstībā. Sandis Ģērmanis no “SG element” iepazīstināja ar izjāžu maršrutiem dabas ainavās, piedāvājot autentisku un mierpilnu veidu, kā iepazīt Vidzemes apkārtni zirga mugurā. Valters Vidauskis no “Lādezera dārzs” prezentēja labsajūtas tūrisma pieredzes, kuru pamatā ir vietējie ziedi un augi, akcentējot dabisko resursu izmantošanu cilvēka fiziskajai un emocionālajai labsajūtai. Lāsma Rozenberga no “Rančo Dzintariņi” stāstīja par piedāvājumu “Dzīvo kā lauksaimnieks”, kas ģimenēm un ārvalstu viesiem sniedz iespēju iepazīt lauku dzīves ritmu un ikdienas darbus autentiskā vidē. Savukārt Andrejs Kovaļovs no bioloģiskās saimniecības “Paldaži” iepazīstināja ar iespējām iesaistīties saimniecības ikdienas darbos vai pavadīt nakti strādājošā saimniecībā, piedāvājot autentisku lauku tūrisma pieredzi.
Turpinājumā Eiropas Zaļo ceļu asociācijas prezidents Giulio Senes iepazīstināja klātesošos ar Zaļo ceļu attīstības tendencēm Eiropā, akcentējot to nozīmi ilgtspējīga tūrisma, mobilitātes un reģionālās attīstības veicināšanā.
Konferences nākamajā sesijā par velotūrisma attīstību Eiropā stāstīja Aleksander Buczynski no Eiropas Riteņbraucēju federācijas, izceļot velotūrisma pieaugošo lomu Eiropas tūrisma nozarē un tā potenciālu reģionu ekonomiskajā attīstībā.
Savukārt par Zaļo ceļu attīstību Latvijā, kā arī pieredzi pēc Eiropas Zaļo ceļu balvas 2019 saņemšanas, stāstīja Raitis Sijāts no Latvijas Zaļo ceļu asociācijas. Par Igaunijas pieredzi Zaļo ceļu attīstībā dalījās Peeter Unt, sniedzot ieskatu kaimiņvalsts pieejā un līdzšinējās iniciatīvās.
Diena Ķipēnu muižā noslēdzās ar paneļdiskusiju “No vietējā piedāvājuma līdz tirgū pieprasītam produktam: ko tūroperatori sagaida no pakalpojumu sniedzējiem?”, kurā piedalījās tūroperatori no Latvijas, Itālijas un Turcijas. Diskusijā tika akcentēti būtiskākie priekšnoteikumi veiksmīgai sadarbībai starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem un tūroperatoriem, īpašu uzmanību pievēršot kvalitatīva, konkurētspējīga un starptautiskā tirgus prasībām atbilstoša tūrisma piedāvājuma veidošanai.
Konferences pirmā diena noslēdzās ar praktisku pieredzes apmaiņu, kur dalībnieki devās izbraucienā ar elektrovelosipēdiem pa Zaļā dzelzceļa maršruta posmu Ķipēnu muiža – Limbaži un apmeklēja Niedrāju–Pilkas purva taku. Takas apmeklējum laikā bija iespēja iepazīt purva unikālās dabas vērtības, uzzināt vairāk par takas attīstību un tās nozīmi ilgtspējīga dabas tūrisma piedāvājuma veidošanā.
Konferences otrajā dienā dalībnieki tikās Mõisakülā, Igaunijā. Dienu atklāja Mulgi pašvaldības mēra Imres Jugomäe uzruna, sveicot konferences dalībniekus un uzsverot starptautiskās sadarbības nozīmi reģiona attīstībā.
Turpinājumā Inese Nikopensius no Igaunijas – Latvijas programmas Apvienotā sekretariāta iepazīstināja ar pārrobežu sadarbības nozīmi ilgtspējīga tūrisma attīstībā, savukārt projekta koordinatore Sille Talvet-Unt no Latvijas Zaļo ceļu asociācijas akcentēja projekta “Zaļie dzelzceļi” lomu ilgtermiņa sadarbības veicināšanā un jaunu tūrisma iespēju attīstībā. Turpinājumā tika prezentēti projekta “Zaļie dzelzceļi II” rezultāti, kā arī jaunie Zaļā dzelzceļa maršruti un to potenciāls kļūt par pievilcīgiem un konkurētspējīgiem tūrisma produktiem. Arī Smiltenes novada pašvaldībai bija iespēja prezentēt savu Zaļā dzelzceļa maršrutu Ape - Igaunijas Robeža, kas iekļaujas Zaļā dzelzceļa posmā Ape - Valga/Valka.
Konferences otrajā daļā dalībnieki apmeklēja jaunu un inovatīvu naktsmītni Mõisakülā, kas izveidota dzelzceļa vagonā un pielāgota cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Šī unikālā naktsmītne jau pavisam drīz būs gatava uzņemt savus pirmos viesus, papildinot reģiona ilgtspējīgā tūrisma piedāvājumu. Dalībniekiem bija arī iespēja izmēģināt jauno drezīnu, gūstot praktisku pieredzi par jaunajiem tūrisma produktiem un to potenciālu.
Konferences otrā diena noslēdzās ar īsu pārgājienu pa Zaļā dzelzceļa maršrutu Mõisaküla - Rūjiena līdz Latvijas - Igaunijas robežai. Šis maršruts ir viens no jaunākajiem pārrobežu tūrisma piedāvājumiem un simboliski apliecina abu valstu veiksmīgo sadarbību ilgtspējīga un pieejama tūrisma attīstībā.
Konference tika īstenota Interreg Igaunijas - Latvijas programmas 2021.–2027. gadam projekta Nr. EE-LV00057 “Zaļie dzelzceļi II” (“Iekļaujoši un pieejami Zaļie dzelzceļi Igaunijā un Latvijā”) ietvaros.
