2026. gada 10.–11. jūnijā Cēsīs norisinājās Interreg Europe programmas projekta CLIMATE partneru sanāksme, kurā Vidzemes plānošanas reģions uzņēma projekta partnerus un ekspertus no Grieķijas, Somijas, Beļģijas, Itālijas, Nīderlandes, Bulgārijas un Ungārijas. Divu dienu laikā dalībnieki diskutēja par klimata pārmaiņu ietekmi uz reģioniem, iepazinās ar Vidzemes pieredzi klimata noturības veicināšanā un meklēja risinājumus, kas palīdzētu pašvaldībām un kopienām labāk pielāgoties arvien biežākajiem klimata riskiem.
Atklājot sanāksmi, Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja un Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece Inese Suija-Markova iepazīstināja ar Vidzemes pieeju ilgtspējīgai attīstībai un klimata noturības stiprināšanai. Viņa uzsvēra, ka reģiona lielākā vērtība ir tā bagātīgais dabas kapitāls – vairāk nekā puse teritorijas ir klāta ar mežiem, kas nodrošina būtiskus ekosistēmu pakalpojumus un veicina noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi. Tāpat Vidzeme izceļas ar augstu bioloģiski apsaimniekoto lauksaimniecības zemju īpatsvaru, kas pārsniedz gan Latvijas, gan Eiropas Savienības vidējos rādītājus.
Cēsu novada Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes Vides un klimatneitralitātes nodaļas vadītāja Inta Ādamsone iepazīstināja ar pašvaldības vides un klimatneitralitātes politikas ietvaru, uzsverot, ka klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām tiek īstenota ciešā sasaistē ar dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un sabiedrības iesaisti. Viņa norādīja, ka Cēsu novada attīstības programmā kā viena no prioritātēm izvirzīta “Daba un vide – Zaļais kurss”, kas paredz zinātniskos pētījumos balstītu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī zaļo zonu, gājēju ielu un veloceļu tīkla paplašināšanu, lai uzlabotu vides kvalitāti un veicinātu iedzīvotāju labbūtību. Īstenojot šos mērķus, pašvaldība aktīvi iesaistās vairākos starptautiskos vides un klimata projektos, tostarp LIFE LATESTadapt, kura ietvaros Cēsīs tiek attīstīti dabā balstīti risinājumi pilsētvides noturības stiprināšanai.
Savukārt Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvaldes attīstības plānotāja Līga Bieziņa iepazīstināja ar Valmieras novada pieeju klimata noturības stiprināšanai, uzsverot, ka klimata pārmaiņu radītie riski tiek sistemātiski integrēti pašvaldības plānošanas dokumentos un infrastruktūras attīstības projektos. Viņa akcentēja, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta plūdu riska mazināšanai, lietusūdens apsaimniekošanai un zaļās infrastruktūras attīstībai. Valmieras pilsētas Zaļās infrastruktūras attīstības plānā paredzēts veidot vienotu zaļo infrastruktūras tīklu, samazināt lietusgāžu radīto applūšanas risku, mazināt pilsētas siltumsalas efektu un veicināt bioloģisko daudzveidību.
Vidzemes plānošanas reģiona eksperte Anda Briede prezentēja Gaujas Nacionālā parka bioreģiona iniciatīvu – pirmo bioreģionu Baltijā. Viņa iepazīstināja ar bioreģiona izveides procesu un sadarbības modeli, kurā iesaistījušās pašvaldības, zinātniskās institūcijas, nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji, veicinot ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un kopienu iesaisti. Noslēgumā Briede uzsvēra, ka klimata noturības veidošana prasa spēju raudzīties nākotnē un veidot kopīgu redzējumu: “Mēs nevaram mainīt pasauli ar šodienas domāšanu – mums jāspēj iztēloties nākotni, domāt vērienīgi un konsekventi virzīties uz izvēlēto mērķi.”
Pēcpusdienā biedrības ZINIS vadītāja, zinātņu doktore Vita Brakovska vadīja darbnīcu par sistēmisko domāšanu un sabiedrības uzvedības lomu klimata noturības veicināšanā. Viņa uzsvēra, ka efektīvi risinājumi iespējami tikai tad, ja tiek izprastas saiknes starp cilvēku paradumiem, kopienu rīcību un klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem.
“Kā būtisks priekšnoteikums noturīgas sabiedrības veidošanā ir kopīga atbildība un regulāra gatavošanās iespējamām krīzēm, nevis tikai zināšanas teorijā,” uzsvēra Brakovska. Viņa akcentēja, ka noturīgas pārmaiņas sabiedrības uzvedībā iespējamas tikai tad, ja tajās iesaistās vismaz 25 % kopienas. Dalībnieki tika aicināti domāt par tā dēvētajiem pārmaiņu sviras punktiem – nelielām, bet mērķtiecīgām darbībām, kas var radīt būtisku ietekmi uz sabiedrības uzvedību un iesaisti.
Darbnīcas noslēgumā starptautiskās darba grupas prezentēja idejas sabiedrības iesaistes veicināšanai klimata noturības jautājumos. Strādājot ar dažādām mērķauditorijām – jauniešiem, klimata skeptiķiem un plašāku sabiedrību –, dalībnieki meklēja veidus, kā klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus padarīt cilvēkiem saprotamākus un personiski saistošākus. Grupu secinājumi apliecināja, ka efektīvai komunikācijai nepietiek tikai ar faktiem un datiem – būtiski ir saistīt klimata noturības jautājumus ar cilvēku ikdienas pieredzi, vērtībām un praktiskiem ieguvumiem. Tika uzsvērta arī nepieciešamība izmantot radošus, interaktīvus un vizuāli uzskatāmus risinājumus, kas palīdz veicināt izpratni un motivē cilvēkus rīkoties.
Otrajā dienā projekta partneri apmeklēja Vides risinājumu institūtu Priekuļos, kur datu analītiķis Jevgenijs Filipovs prezentēja jaunākos sasniegumus pilsētu zaļo teritoriju un karstuma salu kartēšanā, izmantojot brīvi pieejamus satelītdatus. Partneri ieguva ieskatu tehnoloģijās, kas palīdz pašvaldībām precīzāk identificēt klimata riskus un plānot pielāgošanās pasākumus.
Vizītes noslēgumā projekta dalībnieki devās uz Smiltenes novadu, kur iepazinās ar pašvaldības īstenotajiem projektiem dabā balstītu risinājumu ieviešanā ūdens apsaimniekošanā un pielāgošanās pasākumos klimata pārmaiņām. Šie piemēri demonstrēja, kā vietējās pašvaldības var izmantot dabas procesus, lai efektīvāk pārvaldītu lietusūdeņus, samazinātu plūdu riskus un vienlaikus uzlabotu apkārtējās vides kvalitāti.
Sanāksmes laikā partneri pārrunāja arī projekta turpmāko virzību un līdz šim sasniegtos rezultātus. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, kā dažādu Eiropas reģionu pieredzi iespējams pielāgot vietējām vajadzībām un izmantot klimata noturības stiprināšanai ilgtermiņā.
CLIMATE projekta mērķis ir stiprināt Eiropas reģionu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām, veicinot pieredzes apmaiņu un uzlabojot politikas instrumentus klimata risku pārvaldībā. Projekta partneri analizē un pārņem veiksmīgus risinājumus tādās jomās kā klimata monitorings, dabā balstīti risinājumi, sabiedrības iesaiste un civilās aizsardzības sistēmu attīstība.