Vienā rokā – dziesmas pavediens. Otrā mezgls – Dziesmu svētki. Atkal jauni, bet vienmēr tie paši – saaušanās starp mirkli un mūžību. Mēs katru rītu atveram tikai acis, bet vidū gaisa saule izauž gaismas segu. Cilvēks, to uzliekot, pats kļūst par pavedienu liktens audumā.
Koncerta centrā ir austošā jaunība un Dziesmu svētku nobriedušais mantojums. Svētki un mācības vienlaikus. Te – starp mums – punkts, kurā mantotie zelta pavedieni ieaužas košajā, nebēdnīgajā jaunības dzīvē un vēl nedzirdētajā un neredzētajā dziesmu skanējumā. Svētku noslēguma koncerts ir Zemes un Saules satikšanās mirklis.
Ar katru jaunu pavedienu Dziesmu svētku kopīgais audums plešas un aptver paaudzi pēc paaudzes. Un kā zīme, raksts un ornaments ir ikviena Dziesmu svētku dalībnieka augums lielajā kopkora raibajā villainē. Ikkatrs ir savas paaudzes balss uz Sidraba birzs pakāpieniem. Pretī laikam, liktenim un jaunam ceļam.
Noslēguma koncerta repertuārā savijas tradīcija ar mūsdienīgo, jauneklīgais – ar briedumu, un nopietnais – ar rotaļīgo, vienlaikus veidojot stāstu par sev svarīgo un par vērtībām: savstarpējām attiecībām, dzīves mērķiem, pašapziņu un atbildību pret savu zemi, tautu un valsti.
Koncerta pamatu veido dažādu paaudžu mūsdienu komponisti, kuri saviem skaņdarbiem izvēlējušies gan ievērojamu dzejnieku rakstītās rindas, gan latviešu tautasdziesmu virknējumus. Līdzās labi zināmiem skaņdarbiem programmā vietu atraduši dažādu mūzikas žanru un stilu jaundarbi.
Līdz ar koriem koncertā piedalījās deju kolektīvi, pūtēju orķestri un folkloras kopas, solisti un instrumentālā grupa. Svētku koncertā piedalījās Goda virsdiriģenti Arvīds Platpers, Jānis Erenštreits un Jēkabs Ozoliņš un virsdiriģenti: Kaspars Ādamsons, Aira Birziņa, Jurģis Cābulis, Līga Celma-Kursiete, Gints Ceplenieks, Eduards Grāvītis, Mārtiņš Klišāns, Māris Sirmais, Rudīte Tālberga, Jevgeņijs Ustinskovs, Romāns Vanags, Edgars Vītols.
Informācijas avots: XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki – nacgavilet.lv
