Ik gadu, Lāčplēša dienā, mēs pulcējamies dažādās vietās, pie piemiņas simboliem, kas veltīti Latvijas brīvības cīņām un to varoņiem. Vai, guldot to pakājē ziedus un noliekot svecītes, vienmēr apzināmies to nozīmi un izprotam stāstus, ko tie mēmi stāsta? Atzīmējot Lāčplēša dienu un godinot mūsu brīvības aizstāvjus, sadarbībā ar Smiltenes novada muzeja vadītāju Ievu Miķi esam sagatavojuši stāstu par pieminekli “Brīvības kara varoņiem”, kas stalti paceļas Smiltenes pilsētas kapos.
Piemineklis, kas tapis pateicībā un piemiņai
Pieminekļa pamati likti 1937. gada 6. maijā, bet 7. novembrī tas svinīgi atklāts. Tā meta autors ir Verners Vitands, un to cēla Brāļu kapu komitejas Smiltenes nodaļa, un tā tapšanā nozīmīgu atbalstu sniedza arī komitejas Centrālā valde un biedrība “Kalpaka bataljons”.
Pieminekļa būvniecība izmaksājusi vairāk nekā 3 000 latu. Tas veidots no betona konstrukcijas, kas apšūta ar Allažu šūnakmens plāksnēm. Tā centrā atrodas tēlnieka Matīsa Plukas sarkanā granītā veidots cilnis ar vairogu un zobenu, kā arī uzrakstu: “Brīvības kara varoņiem 1918-1920”. Tas ir vienkāršs, bet spēcīgs vēstījums, kas atgādina par laiku, kad Latvijas brīvība vēl nebija pašsaprotama, bet tikai izlolota tautiešu prātos un sirdīs.
Pieminekļa atklāšanā piedalījās valdības pārstāvji, Kalpaka bataljona valde un Kalpaka bataljona bijušie karavīri. Pirms pieminekļa atklāšanas notika svinīgs dievkalpojums Smiltenes baznīcā. Pieminekli iesvētīja armijas mācītājs Pēteris Apkalns.
Viens no varoņiem – novadnieks Pēteris Krievs
Pieminekļa priekšā atdusas arī virsleitnants Pēteris Krievs - Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, kura dzīvesstāsts cieši saistīts ar Smiltenes novadu. Dzimis Launkalnes pagasta “Lāču” mājās, mācījies Launkalnē un Smiltenē, bet vēlāk savu dzīvi un spēkus veltījis Latvijas brīvības cīņām.
Pēc atgriešanās dzimtenē no Krievijas Pēteris Krievs 1918. gada nogalē pievienojās Latvijas Republikas Pagaidu valdības bruņotajiem spēkiem. Viņš dienēja pulkveža Oskara Kalpaka komandētajā bataljonā un piedalījās kaujās par Latvijas brīvību. 1919. gada 6. marts kļuva liktenīgs - kaujā pie Airītēm traģiska pārpratuma dēļ nāvīgi tika ievainots gan Pēteris Krievs, gan pulkvedis Oskars Kalpaks un kapteinis Nikolajs Grundmanis.
Tā paša gada 11. novembrī dibinātā Lāčplēša Kara ordeņa ideja iemiesoja pateicību un godu cilvēkiem, kuri bija apliecinājuši drosmi un uzticību savai valstij. Pēteris Krievs šo apbalvojumu saņēma 1921. gadā. Viņa mirstīgās atliekas pēc Latvijas Neatkarības kara tika pārapbedītas Smiltenes pilsētas kapos, un 1937. gada 31. oktobrī - dažas dienas pirms pieminekļa atklāšanas novietotas tā priekšā.
Vēsture, ko nedrīkst aizmirst
Sākotnēji bija iecerēts ap pieminekli izveidot atsevišķu brāļu kapu nodalījumu, kurā apbedīt arī citus Smiltenes novada Neatkarības kara dalībniekus, taču šo ieceri izjauca Otrais pasaules karš un tam sekojošā padomju okupācija. Pieminekļa apkārtne aizauga, un vēlāk tās priekšā tika ierīkotas jaunas kapu vietas, mazinot piemiņas vietas sākotnējo nozīmi.
Tomēr vēsturisko atmiņu neizdevās izdzēst - tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, pieminekļa apkārtne tika sakopta, bet 2019. gadā tas restaurēts. Atzīmējot brīvībs cīņu un Lāčplēša Kara ordeņa dibināšanas simtgadi, pieminekļa priekšā tika atklāta arī sarkanā granītā darināta piemiņas plāksne ar 34 Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem. Tie ir cilvēki, kuri dzimuši un dzīvojuši Smiltenes novadā. Viņu vārdi tagad ir līdzās cits citam kā apliecinājums tam, ka arī mūsu pusē ir cilvēki, kuru drosme un pašaizliedzība palīdzēja nosargāt Latvijas brīvību.
Brīvība sākas ar atmiņu
Piemineklis “Brīvības kara varoņiem” ir atgādinājums par mūsu novada cilvēkiem, viņu izvēlēm, drosmi un ticību Latvijai laikā, kad par savu valsti vēl nācās cīnīties. Tas ir arī apliecinājums tam, ka vietējā vēsture nav atdalāma no Latvijas lielā stāsta.
Smiltenes novads ir vieta, kur piedzīvot latvisko, un tas nav tikai mūsu valoda, svētki un ainava - tā ir arī apziņa par saknēm, piederību savai zemei un cieņa pret tiem, kuri šo zemi nosargājuši. Mūsu pienākums ir sargāt un godināt savas tautas vēsturi un tās varoņu piemiņu, nododot šīs vērtības nākamajām paaudzēm.
Saules mūžu Latvijai!