Baneris

Zaļais sertifikāts” ir vides kvalitātes zīme tūrisma uzņēmumiem laukos – naktsmītnēm, ēdināšanas vietām un ražojošām saimniecībām, kas uzņem apmeklētājus. 114 zaļi domājoši tūrisma uzņēmumi Latvijā saimnieko videi draudzīgi un piedāvā lielisku atpūtu saviem viesiem, kuriem svarīgas zaļās izvēles.

Pagājušā gada nogalē vides un tūrisma ekspertu komisija, pārstāvot Baltijas Vides forumu, Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federāciju, Dabas aizsardzības pārvaldi, Latvijas Dabas Fondu, LIAA, VARAM un LLTA “Lauku ceļotājs”, izskatīja 47 pretendentu pieteikumus, piešķirot “Zaļo sertifikātu” jaunpienācējiem vai pagarinot sertifikātu 44 uzņēmējiem, kuri turpina attīstīt savu zaļo saimniekošanu. “Zaļais sertifikāts” tiek piešķirts uz trīs gadiem, ar iespēju to pagarināt.

Zaļais sertifikāts – palīgs uzņēmējiem
Zaļā domāšana kļūst arvien nozīmīgāka lauku tūrisma uzņēmējiem – sertifikātam piesakās gan naktsmītnes, gan arvien vairāk ēdinātāji un apskates saimniecības laukos. Rūpes par vidi un dabas vērtību saglabāšanu, apvienojumā ar racionālu un ekonomisku saimniekošanu, mudina meklēt praktiskus un īstenojamus risinājumus.
Lai iegūtu “Zaļo sertifikātu”, uzņēmumam jāatbilst noteiktiem kritērijiem dažādās vides jomās, piemēram, ūdens un enerģijas taupīšanā un atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus “Zaļais sertifikāts” ne tikai nosaka prasības, bet arī palīdz uzņēmējiem labāk izprast būtiskākās vides jomas un mērķtiecīgi uzlabot savu darbību videi draudzīgā un saimnieciski efektīvā veidā. Ar “Zaļo sertifikātu” ikviens var iepazīties tīmekļa vietnē.

Populāri zaļie risinājumi lauku tūrisma saimniecībās
Zaļie risinājumi prasa investīcijas, tādēļ ir svarīgi nekļūdīties izvēlē. Šobrīd daudzi “Zaļā sertifikāta” uzņēmēji var dalīties ar uzkrāto pieredzi saules paneļu izmantošanā, mūsdienīgu ūdens attīrīšanas iekārtu izvēlē un ierīkošanā. Aprites ekonomikas un “zero waste” jeb bezatkritumu saimniekošanas principi šobrīd ir īpaši aktuāli, jo sevišķi ēdināšanas uzņēmumu un mazo ražotāju vidū. Aizvien biežāk tiek meklēti risinājumi, kā pārtikas atlikumus un blakusproduktus, kas iepriekš tikuši izmesti, izmantot atkārtoti, piemēram, kā lopbarību vai radot jaunus, papildu produktus. Tiek ieviesti ilgtspējīgi risinājumi ikdienas darbībā, tostarp daudzkārt lietojami trauki un kastītes ēdiena līdzņemšanai. Saimnieku ieguldījums ir būtisks invazīvo sugu ierobežošanā un samazināšanā, kā arī dabisko pļavu apsaimniekošanā, tādējādi veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un palielināšanu. Viena no lielākajām problēmām joprojām ir atkritumu apsaimniekošana un šķirošana, īpaši attālākos lauku reģionos, kur atkritumu apsaimniekotāji bieži nepiedāvā dalītās atkritumu savākšanas konteinerus augsto kopējo izmaksu dēļ konkrētajā reģionā.

Aktuāli padomi zaļajā saimniekošanā

  • Rokasgrāmatas un informatīvi materiāli
    “Zaļā sertifikāta” tīmekļa vietnes sadaļā – noderīgi padomi zaļajā saimniekošanā. Tā ietver tēmas:
    • Saziņas veidošana ar cilvēkiem ar dažāda veida traucējumiem;
    • Atkritumu šķirošana;
    • Informācija par biotopu apsaimniekošanu;
    • Elektroauto uzlāde;
    • Rokasgrāmata videi un veselībai draudzīgākam remontam;
    • Rokasgrāmata "Ikdiena bez plastmasas jeb mazāk ir vairāk: ceļā uz ikdienu bez plastmasas";
    • Izglītojošs izdevums par bioloģisko pārtiku un veselīgu uzturu;
    • Kā rīkoties ziemā ar apkuri, apsildes un citām iekārtām;
    • Klimata politikas aktualitātes un energoefektīvi risinājumi lauku tūrisma saimniecībās.
  • Video – Zaļā sertifikāta uzņēmēju pieredzes stāsti
    Pieci jauni video papildina esošo kolekciju ar saimnieku pieredzes stāstiem par konkrētiem risinājumiem savās saimniecībās. Kopā skatāmi divdesmit
    video stāsti.

Uzņēmēji izmanto projektu grantus
Vairāki “Zaļā sertifikāta” uzņēmēji pagājušajā gadā pieteica projektus “Lauku ceļotāja” administrētajos grantu konkursos starptautiskos projektos.

  • “Cross-Re-Tour” projektā divpadsmit uzņēmēji ieguva finansējumu lietus ūdens savākšanas un novadīšanas sistēmas izbūves projektēšanai, ūdens filtrācijas un bioloģiskas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas izveidei, akumulatoru uzstādīšanai saules paneļu sistēmai, QR kodu uzstādīšanai ar informāciju tūristiem par vietu un objektiem, darbinieku apmācībai vides un zaļā dzīvesveida tēmās, demo dārza un vietējo sezonālo produktu gatavošanas meistarklašu telpas izveidei, un citiem inovatīviem projektiem.
  • “Taste” projekta ietvaros granta finansējumu ieguva astoņi projekti, veidojot tūrisma piedāvājumus vairāku uzņēmēju sadarbībā, piemēram, bioloģisko saimniecību apmeklējumi un kopīgs produkcijas piedāvājums, kombuča no atjaunotā muižas dārzā audzētiem augiem, vēžu un amata sidra baudīšana, jauna veida bezalkoholisku dzērienu ražošana no vietējiem āboliem un tematiski prezentācijas pasākumi ar degustācijām un koncertiem, kulinārā pieredze ar kopīgu ēdienu pagatavošanu dabā, vēsturisku ēdienu recepšu iedzīvināšana veģetārās versijās, platforma ekskursiju, meistarklašu un ēdienreižu iepriekšējai rezervēšanai apkaimes tūrisma saimniecībās, un garšu ceļojums, apvienojot kulinārās baudas un vietējo amatniecības tradīciju izzināšanu.

Turpmākie attīstības virzieni Zaļajam sertifikātam
Nākamais “Zaļā sertifikāta” uzdevums ir mudināt saimniekus domāt par klimata pārmaiņām un pielāgošanās risinājumiem. Tas ietver gatavošanos karstām un sausām vasarām, piemēram, izmantojot energoefektīvus dzesēšanas risinājumus un lietusūdens uzkrāšanu, kā arī plūdu risku mazināšanu, nodrošinot lietusūdens savākšanu un kontrolētu novadīšanu uzkrāšanai. Vienlaikus būtiska loma ir arī vēja, saules un citu alternatīvo enerģijas avotu izmantošanai ilgtspējīgā saimniekošanā.


Zaļā sertifikāta vērtēšana un attīstība notiek ar Klimata un enerģētikas ministrijas un Latvijas Vides Aizsardzības Fonda atbalstu.

Logo

Sagatavoja: Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs”

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Novads Sabiedrība Uzņēmējdarbība