2026. gada 25. septembrī jau ceturto gadu Labklājības ministrija visā Latvijā rīkoja akciju “Dažādo kurpju diena”, aicinot iedzīvotājus apstāties un padomāt par to, cik dažādi mēs esam un cik atšķirīga ir cilvēku ikdiena. Arī biedrības “Cerību Spārni” daudzfunkcionālais sociālo pakalpojumu centrs “Īve” Smiltenē šajā dienā kļuva par vienu no piecām klātienes akcijas norises vietām, kuras tiešraidi varēja vērot visā Latvijā.
Gan “Īves” klientiem, gan viņu draugiem no citiem sociālo pakalpojumu centriem bija iespēja piedalīties dažādās aktivitātēs, piemēram, izmēģināt, kā ir sasiet kurpju auklas, tās neredzot. Emocijām bagāta bija arī vārdu lasīšana no lūpām, jo ne vienmēr ar pirmo reizi izdevās atminēt vadītāja izteikto vārdu. Šī aktivitāte sniedza iespēju kaut nedaudz sajust, kāda ir to cilvēku ikdiena, kuri dzīvo daļējā vai pat pilnīgā klusumā. Savukārt čaklākajiem bija iespēja izmēģināt spēkus plastilīna bumbiņu ripināšanā ar vienu roku.
“Šī diena mums ir gan īpaša, gan varbūt nedaudz ikdienišķa, jo mēs ar “Īves” klientiem kopā piedalāmies šādās akcijās un atgādinām sev un citiem, cik svarīgi ir redzēt, pieņemt un novērtēt cilvēkus mums līdzās. Priecājamies, ka viņi ir tepat – starp mums, mūsu ikdienā un mūsu sabiedrībā. Un ļoti ceru, ka arī šodien, ejot pa ielu, pamanīšu cilvēkus ar dažādām kurpēm,” par dalību akcijā stāsta Smiltenes novada Sociālā dienesta vadītāja Inta Siliņa.
Dienas turpinājumā priecēja “Īves” klientu sagatavotais sirsnīgais priekšnesums – dziesma “Sveiks, lai dzīvo!”. Sirsnīgs pārsteigums bija Limbažu Sarkanā kora uzstāšanās kopā ar Ingu Ulmani. Savukārt akcijas beigās visi dalībnieki visās klātienes norises vietās vienlaikus vienojās kopīgā dziesmas “Tici sev” izpildījumā.
Akcijas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni un iekļaujošu attieksmi pret cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, tostarp cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Šajā dienā Labklājības ministrija mudina iedzīvotājus katrā kājā uzvilkt atšķirīgu apavu, tādējādi simboliski paužot sapratni un pieņemšanu pret līdzcilvēkiem, jo katrs no mums ir unikāls un tikai, iekāpjot otra kurpēs, mēs spējam saskatīt to, kas mūs vieno.